Kā Tev /man/ iet?

21.11.2014. - pirmā šī gada sniegotā diena Rīgā un
tradicionālās ik nedēļas pusdienas ar krustdēlu Artūru!
Šoreiz izvēlējāmies, pasen nebija būts, Lido "Krievu Sētā".
Kā allaž - ļaužu pulka ...
Dekoros jau jaušams Ziemsvētku tuvums, arī ārpusē - tiek
pasniegts .... sniegs, tas par brīvu ...
Gan - stipri kūstošs ...

Sutināti, sautēti dārzeņi ar tītara klāt esības sajūtu ...

Uz jautājumu, kā man iet ...
Nedaudz pacitēšu apustuli 
Pāvilu, vēstulē Romiešiem 5:3-5
- Bet nevien par to: mēs teicam sevi laimīgus arī 
savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību.
Izturība - pastāvību, pastāvība - cerību, bet cerība nepamet kaunā,
jo mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu,
kas mums dots.
... jā, nu ar to pastāvību, izturību, paļāvību ... ir, kā ir ...
Negribu izlikties labāks, kāds esmu ...
Daudz vieglāk bija uzrakstīt poētiski romantisku grāmatu
"Pacelties Spārnos" ...
Bet, Dzīvē, sevišķi tagad, man tas ir daudz, daudz grūtāk, kā
biju domājis, citus mudinājis, aicinājis ... pacelties spārnos ...
lidot un laimīgam (laimīgiem) būt ...

Grūti, ļoti grūti iedomāties ... kā būtu bez mīļiem un saprotošiem
Draugiem, iejūtīgiem un uzmundrinošiem Kolēģiem ...
Apciemojumiem, garum garām telefona sarunām, sarakstēm, īsziņām ...
Protams, mans Blogs/Emuārs un ik dienas lūgšanas ...
Jā, un vēl jau pa Latviju vairākas manas dzejas izstādes ceļo, 
tas arī prieku rod ....
Tik neierasti un grūti pieņemami, ka katras dienas lielākā daļā 
paiet mājās, istabā ...

/Visi attēli ar kabatas formāta OLYMPUS TG 835 -
lietus, sniega, sala, karstuma un triecienu izturīgs ...
Labs, bet ir arī vēl labāki/