Vai dzērves tumsā redzēja mani, ka es tur stāvu, cepuri noņēmis, un klusītiņām teicu - uz tikšanos!...Viņas cita citai, vai arī man, kaut ko sauca ...Balsis attālinājās, līdz izzuda pavisam ...


 


 Šodien, pirms 4 gadiem!


 Nu arī šis lidojums Nr. 47 (gadi) ir beidzies!


 “Latvju tauta grib pasargāt savu tautību, paturēt vienā kopībā savu tēviju Latviju, panākt neierobežotu iespēju un brīvību noteikti vadīt Latvijā savu nacionālo, kulturālo un ekonomisko attīstību.”. /Jānis Čakste/


 Ceļā uz Portlandi...


Mēs stāvējām uz balkona un klausījāmies fanfaru skaņās. 
Tad tu pagriezies un teici: - Labi, ka Tu man esi! 
- Jā, es atbildēju, labi gan, ka Tu man esi!


 Ļoti interesants gadījums! Jā, jā ... nu ļoti! Tā, vienu dienu sava darbiņa gaitenī satieku savu direktoru, Paidagoģijas zinātņu doktoru Daini Markusu, labs direktors bija! Viņš saka - zini, tagad laiki smagi un spiedīgi (tas bija sen), tagad būtu īstais laiks, sagrabināt kādu papīrīti, tipogrāfija mums pašiem ir, un poligrāfijas audzēkņiem tā reāla prakse būtu - izdot nelielu tavu pantu grāmatiņu ... kādus pārdesmit pantus, tādus, jauniešiem derīgus, ko padalīt! Es saku - laba doma, ļoti labi, paldies! Viņš saka - tad ej, un visu sagatavo! Es eju, eju uz savu Dialoga kabinetu. Tur priekšā Upenieks Atis, pavisam jauns, labs florbola vārtsargs, pie manis arī teātri uzspēlē, labi mācās un pulka profesionālo aktieru izrādes redzējis. Saku, Ati, Tu grāmatas lasi, jā - tā viņš, Zaļo Zemi esmu izlasījis, skolā lika! Āa, es saku, tad Tev viss skaidrs! Tu grāmatu gribi sastādīt? Jā, viņš saka, kā tas ir, viņš prasa! Es pasmejos un saku, tas ir ļoti viegli - es Tev iedošu 250 savus pantus un rīt... Tu man atnesīs 25 izvēlētus, tādus, kas Tev vislabāk patīk! Labi, saka Atis Upenieks un brauc uz saviem Ropažiem - grāmatu sastādīt! Nākamajā rītā viņš ir klāt ar 25 pantiem ... es lasu, gan smieties, gan raudāt gribas! Saku, Upeniek, ģēnijs Tu esi! Un tie, un tā, kā bija, kuri un kādā kārtība salikti bija - nodrukāti tika! Un saturīgi bagāta, un skaista mums tā brošūriņa dažu dienu laikā tapa! Šodien Atis beidzis augstas skolas un ir jauks savas ģimenes tēvs! Jā, un pirmais pants bija:




SIBĪRIJĀ ...


 Senais latviešu tīkla fragments, smalks - kā vissmalkākais tīmeklītis. To man kādreiz atdāvināja Kurzemes jūrmalas zvejniekciema māju saimniece.


 Jaunībā ļoti daudz lasīju! Viena no skaistākajām sērijām bija "Ievērojamu cilvēku dzīve" ... un tur bija rakstīt: Meklējiet un jūs atradīsiet! Meklējiet skaisto, neparasto, tikai jums vajadzīgo! Priecājieties par dienu, priecājieties pa vakaru, par sauli, mēnesi, zvaigznēm priecājieties. Tur bija rakstīts - nedalieties, neizplatiet melus, ļaunumu, netīrību! Necīnieties pret ļaunumu, bet vairojiet labo, lai ļaunumam nebūtu vietas! Un nepārstājiet meklēt atbildi - kāpēc Tu, tieši Tu dzīvo šeit un tagad, kāpēc Tava Dzīve ir tāda?... Kāpēc viss laiks ir tāds!...



ReMy saka - sniegs nokusis! Es saku - gaidīdams gaidu to lietaino dienu, kad atkal varēsim tai Kuldīgas spogulī bildēties, ar platu smaidu mūsu sejās!



 DIVAS DZĪVES ... Ja arī neko citu mēs Dialogā nebūtu darījuši, ja nekas cits arī nebūtu iestudēts ... Tad DIVAS DZĪVES ir bijusi visu piecpadsmit, sešpadsmit, astoņpadsmit, deviņpadsmit gadīgo, un mani 30 gadīgā, kuri karu un tā baisās šausmas nav piedzīvojuši - Dvēseles un savas izpratnes lidojuma virsotne. Mēs tikāmies ar autoru, mēs tikāmies ar bijušajiem, visdažādākajās nāves nāves nometnēs ieslodzītajiem ... mēs varējām viņu bijušos "tērpus" aptaustīt ... mēs redzējām, Gunāra Kurpnieka asaras iestudējumu skatoties... Katrai izrādei bija sava, pielāgotā forma ... un līdz galam prātam neaptveramā jauniešu izpratne un atdeve ... Jā, jā un vēlreiz jā - tas bija fenomens! Nekad nebiju domājis, ka tik jaunos Cilvēkos var būt daudz Gara un Dvēseles potenciāls! Varbūt, tas ir arī tas, kas mani visus šos gadus ir piesaistījis darbam ar jauniešiem! Vairs nezinu, kā tas ir tagad ... gribētos ticēt, ka viņi joprojām ir spējīgi radīt ko lielu, negaidītu un būtisku!... /09.02.2021. LivArs/


 Jā, cik gan nav dzirdēts, iekrīt balts suns baltā sniegā un - pazūd...! Ha, ha ...

Tāpēc vienu  laist nevar, jātur piesietu, lai baltumā nepazūd ...


Kad sāku vienu no saviem mīlestības darbiem, pirmie Dialoga dalībnieki 1974. gadā, pašrocīgi rakstīja lielu plakātu - mīli teātri sevī, ne sevi teātrī! Tā bija pirmā nodarbība ar visai biklām meitenēm un par sevi maz pārliecinātiem zēniem ... Tas bija ceļojums ceļojums vairāk nekā 20 gadu garumā! Tā bija nemitīga visu dalībnieku - sevis atklāšana! Uzrakstītais vārds un izsacītais vārds, izdziedātais vārds, izdejotais vārds un klusums ... Galavārds un pauze, žests, mīmika, domu kustība, acu skatieni, partnera izsacīta vārda saklausīšana, apdzīvotais un nepasacītais vārds ... Saskarsme ar publiku, ar mūziku, ar prožektora staru, ar aplausiem, ar mēmu klusumu, ar puķīti triecošās rokās, maza bērna smiekli ... Tik daudz un ļoti daudz vairāk sevī spēj ietilpināt amatierteātris! Mēs visi kopā augām, veidojāmies par Cilvēkiem! Mācījāmies turēt augumu, padarīt darbu līdz galam un sajūta - cik žēl, ka jau pēdējais vārds pasacīts ... Konkursi, skates, publikācijas, diplomi, ceļojumi,   visdažādākās satikšanās ... un neliela iedomība un lepnība , un - es jau visu protu ... Viņu bija tik daudz, tik dažādi, tik interesanti - tik grūti bija nepielaist par tuvu un neatgrūst par tālu ... kas gan tos asaru spaiņus un dusmu mākoņus saskaitīt spēj ... Iepriekšējā publikācija bija par pasaules lielāka kuģa būvniecību ... Ticu, ka arī mēs "Dialogā" esam savu vislielāko kuģi uzbūvējuši! Šodien daudzi spriež par komandas darbu ... Lūk, teātris - tas ir grandiozs komandas darbs un visu mākslas žanru sintēze! Ticu, ka arī šodien bez tā mums neiztikt!...


 Kā fascinējošu un dziļi filosofiskām apcerēm pārpilnu teātra izrādi, vakar pa SAT TV 3 stundu garumā vēroju - kā astoņpadsmit mēnešos vācieši rada pasaulē lielāko kruīza kuģi. Patiesībā, prātam grūti aptverama tehnoloģiju, elektronikas, metāla un visa veida materiālu apvienojums ar milzīgu darba disciplīnu, atbildību. Ārkārtīgi patika, ka visu šo laiku, topošā lainera kapteinis piedalījās visos kuģa būves procesos un tas, ka ceļojuma biļetes tika izpirktas uz konkrētu datumu (25. kādu tur mēnesi), pirmajā kuģa būves uzsākšanas dienā. Protams, aizdomājos arī par mūsu valsts un valdības visdažādākajām saskaņotajām, saplānotajām un ne rīcībām! Jā, tas bija izcils baudījums, kā fantastiska izrāde!... Protams, ka Noasu arī atcerējos ...