LASĀMĀ GRĀMATA pamatskolas pirmajai klasei. Pēc Izglītības ministrijas norādījumiem sastādījis Fr. Jansons. 1939.g. Akc. Sab. Valters un Rapa
1.      Ieraksts ir Valsts himna 2. Ieraksts K. Ulmaņa teksts.
Solu cītību un centību mācībās, paklausību vecākiem un skolotājiem, sadarbību un uzticību biedriem, savaldību un pieklājību pret visiem.
Tev, mīļā, dārgā Tēvzeme, solos ziedot karstu sirdi, labas domas, krietnu darbu.
Solos būt nelokāms pienākumos un atbildībā mājā un skolā, visbargākā stingrībā un cietībā pret sevi, jo arī es gribu būt drosmīgs un ticīgs vienības karoga nesējs. Tēvijai solos augt!
Slava Latvijai!
/Kārlis Ulmanis/

 “Latvju tauta grib pasargāt savu tautību, paturēt vienā kopībā savu tēviju Latviju, panākt neierobežotu iespēju un brīvību noteikti vadīt Latvijā savu nacionālo, kulturālo un ekonomisko attīstību.”. /Jānis Čakste/

1991. gada Barikāžu laiku atceroties ...

Par Latviju

1991. gada 25. janvārī - pirms
25 gadiem ....

Mums tik daudz pieder, cik mēs 
paši ar savām rokām varam nopelnīt, 
paši ar savu garu uzcelt, paši ar savu prātu izgudrot, 
paši izdāvāt un beidzot – paši savā sirdī izturēt. 
Pazuduši esam, ja gaidām, lai citi mūs celtu, 
atzītu, stiprinātu, aizstāvētu un aplaimotu.
/Zenta Mauriņa/

Haralds Aide: izcils ārsts, vienreizējs cilvēks un īsts Dieva vīrs

Haralds Aide (1940–2002)

Neirologs, neiroķirurgs, 

Habilitētais medicīnas doktors, 

bijušais Rīgas Stradiņa universitātes profesors.

Nereti pirms galvas vai muguras smadzeņu operācijas pacienti man saka: "Dakter, es baidos, vai pēc operācijas es piecelšos, vai spēšu staigāt, sakarīgi domāt un runāt." 

Es viņiem atbildu: "Nebaidies ne nieka, tur pie operāciju galda mēs būsim vairāki vīri un viens no viņiem būs Jēzus Kristus."

Tie ir vārdi, kurus es pats tiku daudzkārt dzirdējis profesoru sakām, mūsu kopējā ceļojumā pa Lielbritānijas baznīcām,
kopā ar Mateja Draudzes aktīvistiem.

Profesoram bija savs sakāmais, man savs.

Man ir bijusi tie vienreizēja un neaizmirstamā priekšrocība būt Haralda Aides Ģimenes draugiem!

Arī vairākos ceļojumos mums bija tik ārkārtīgi interesantas un saistošas sarunas, ka nereti cilvēki

kautrējās mūs iztraucēt ...

Ar Haraldu bija interesanti, Viņš bija aizraujošs sarunu biedrs un

īsts Draugs. Man bija arī tā laime 2000. gadu sagaidīt Haralda 

ģimenē. Pagalmā, sniegā ar svecēm un šampānieti!  

Gribu jums publicēt kādu Profesora veltījumu man - kārtējās jubilejas reizē. Ticu, ka arī jums Haralda

sacītais būs lietderīgi.

Haralds Aide:

Var izbrīnīt, ka apsveikums rakstīts uz netradicionālas kartiņas.

Ar nolūku.

Vispirms, kamēr pasaulē būs gaisma, ūdens, augi, 

dzīvība, būsim arī mēs.

Otrs, visiem mums ar šīm vietām saistās kopējas atmiņas.

Tālāk tā ir Dieva radītā plašā pasaule.

Un varbūt, kaut kur aiz upes, 

kurā kristījušies mūsu senči, ir vēl kāda svēta vieta...

Lai labās atziņas, ko atceries dara prieku. 

Nejūties vientuļš nekad, nekad noguris, 

nekad vīlies savā darbībā. 

Priecājies, ka esi sagaidījis jaunu dienu, 

vēl vari strādāt lielā Druvā, 

tikties ar Dievu, lai arī šī tikšanās ir ļoti garīga.

Arvien tici, ka dzīve dāvās kaut ko brīnišķīgu. 

Es jums un Jums, ļoti iesaku izlasiet šo, no manas topošās

grāmatas uzmetuma, esmu pārliecināts, tas jums palīdzēs un 

noderēs Mūsu Dzīvi Dzīvojot!

Stāstu "Haralds Aide"

Haralds Aide

Toreiz manta tik daudz neinteresēja.
Svarīgākais bija pamats.
Strādāja visu mūžu.
Tagad cilvēki grib vienā gadā sastrādāt visam mūžam.
Vairs nepietiek ar to, ko divas rokas sadara
mūža garumā.
Izgaisis princips - rāmi lēnām pamazām.
Zināt, mammīte bija ļoti mīļa un mums ar brāli mācīja:
"Ej pie cilvēkiem ar smaidu. 
Tas maina pat ienaidnieku"
Ko līdz vārds mīlestība, ja tai nav seguma -
cilvēkā nav mīļuma? /A. Gūtmanis/

Katru reizi atdotā kripata atgriežas dubultā.
Dalieties arī jūs ar savu sirdi un pārliecinieties,
ka nerunāju tukšu. /Alfrēds Gūtmanis/

Paldies Māksliniek!
No sirds vēlu Jums - 
Dieva Svētību!
Un pateicos par to, ka arī Jūs -
esat mani stiprinājis ticībā un 
mīlestībā! /Livars/

Lai laba atpūtas diena!

Uz jūru ...

Neaizmirstamās un vēl neaizaugušās
padomju "labklājības un draudzības" takas ...
Neatrisinātais ''kultūras jautājums" ...

Ir jābūt tādai vietai, 
kurā tu atnāc rūpju pilns un pēkšņi – 
sirds iesāpas no skaistuma. /Imants Ziedonis/

Iededzies par
Latviju!
Atkal, atkal un atkal - 
Iededzies par
Latviju!

2008. gada 22. augusts ...
Mūžam neaizmirstama diena,
novakare un sveču liesmiņas uz
Latvijas tiltiem, tiltiņiem ...
Es biju aicināts Rendā, savas bērnības upes -
Abavas krastos ...

Tās bija neaprakstāmas sajūtas ...
Visas garām braucošās mašīnas taurēja ...
Citas apstājās un cilvēki nāca pie mums ...

Mums laiku pa laikam ir vajadzīgas šīs vienotības un
kopības sajūtas ...
Savas mīlestības un cieņas apliecinājumi 
cits citam, savai zemītei ...

Mums tik daudz pieder, cik mēs 
paši ar savām rokām varam nopelnīt, 
paši ar savu garu uzcelt, paši ar savu prātu izgudrot, 
paši izdāvāt un beidzot – paši savā sirdī izturēt. 
Pazuduši esam, ja gaidām, lai citi mūs celtu, 
atzītu, stiprinātu, aizstāvētu un aplaimotu.
/Zenta Mauriņa/

Karogs "stūra mājas" iekšpagalmā ...

2008.18.11.

_________________________________________________________________________________

Pūtiet taures, sitiet bungas, baudiet savu labsajūtu,
pašapmierinātību, savu inertumu, slinkumu un 
bezatbildību ...
Bet, jūs gaidīja vēlēšanu iecirkņos...
Cerēja uz jūsu atbalstu  ...

_______________________________________________________________

Jā, jūsu attieksme izpaužas arī mana
emuāra lasītāju vidē ...
Iepriekšējās 24 stundās blogu apmeklēja
376 cilvēki ... un neviena atsauksme/komentāra ...
Katrs cieši un apņēmīgi demonstrē savu
v i e n a l d z ī b u ...
Tik nu neesiet pārsteigti par gaidāmo ...
/05.10.2014.  5:05/

Zeme paliek zeme: 

lai tur krīt vīna pile vai asiņu pile, vai asara, 

vai rasa – to visu jūt tikai tas, 

kuram krīt un kura dēļ krīt.

/Reinis Kaudzīte/

_________________________________________________________________________________

PAR LATVIJU

šeit

03.04.2014.

PAR L A T V I J U

2013.18. novembris,
Latviešu Latvijas -
95. Novembris.
Kāds tas ir bijis un kāds tas ir?
Kādam pārdomas, degoša svecīte,
svētku pusdienas, pastaigas pa pilsētu,
plīvojošs karogs ...
Kādam - tikai brīva diena ...
Kāds strādā ...
Citam peļķes jau aizsalušas, 
citam - vēl vaļā ...
Un man?
Kāds ir šis rīts, diena, novakare? ...