Rīgas Valsts tehnikumam - 95








J  ā  n  i  s   L  a  p  e  r  s

Šodien, 13.08.2014.
savu kolēģi pavadām
Mūžība Ceļos





/Mana saruna ar Jāni Laperu 2010. gadā/


Livars – Jāni, sveiks! Gribu par tevi rakstīt!
Jānis Lapers – A, ko tu gribi par mani tur dzejot?
Kam tas vajadzīgs un kur tu to grūdīsi!
Livars – Došu tautai, lai lasa par Jāni Laperu! Lasa un priecājas!
Jānis – Ko tu tieši gribi zināt?
Livars – Piemēram, par to sprādzienu, to lielo!
Jānis Lapers – To tu paprasi pāvestam.
Livars – Labi, paprasīšu! Bet, ko Tu par to saki, kas bija pirms tam?
Jānis Lapers – To tev neviens nepateiks.
Es esmu dzimis 1941. gada 27. jūnijā uz Latvijas –
Krievijas robežas. Nezinu. Kas to zina, kas bija pirms tā sprādziena.
Skolā sāku iet Madonā, pirmajā vidusskolā,
tur arī vienpadsmit gadus nomācījos.
Mani interesēja dabas priekšmeti, vēlākajās klasēs vēsture.
Tā kā armijā iet negribēju, iestājos
Daugavpils pedagoģiskajā institūtā, fizikas matemātikas fakultātē.
Livars – Un tas tevi arī paglāba?
Jānis Lapers – Jā, pēc tam bija tikai viens gads jādien.
Dienēju pie Baikāla, aviācijā, ļoti labi baroja un man ar
visiem bija labas attiecības – man patika. Baroja kā uz kaušanu.
Livars – Tā, un pēc zaldātiem ko?
Jānis Lapers – Atgriezos atpakaļ savā skolā,
kur mācīju fiziku un elektrotehniku, arī
Madonas vakarskolā līdz 1981. gadam, kad pārcēlos uz Rīgu un
Bresis mani pieņēma par skolotāju mūsu
Rīgas Industriālajā politehnikumā.
Livars – Tad cik gadiņus tu jau esi skolotājs,
pie kam un visnotaļ odioza personība?
Jānis Lapers – No 1964. gada līdz 2010. gadam .... tas būtu ...
Livars – Tas būtu, fiziķi – matemātiķi ar maģistra grādu ...
Jānis Lapers – Tas būus ... 46 gadi ... 12 gadus esmu bijis
audzinātājs un visu laiku mehānikas nodaļās.
Pie Dmitrijevas, Kalniņa, Gajevskas.
Un vēl... studentu vienībās uz Ziemeļkaukāzu un
tepat rudeņos uz kolhoziem esmu braucis...
Livars – Četrdesmit seši gadi skoliņā,
jā... kas tas ir – kas liek tev te būt un plosīties?
Saku, zinot, ka tavas stundas ir visai, visai atraktīvas?
Jānis Lapers – Skolā jau īpaši man nepatika, tehnikumā –
jā, te ir saprotošāki jaunieši, mērķtiecīgāki un nav tās
milzīgās vecāku ietekmes. Ir brīvāki. Dota lielāka brīvība.
Tu jau vari rakstīt visu, ko gribi,
mani jau tas neinteresē un es tāpat to nelasīšu.
Man tā kaste vispār riebj...
Livars – Tu domā, datoru?
Vai es to varu arī rakstīt?
Jānis Lapers – Jā! Neciešu. Ne es viņu māku ieslēgt,
ne mācīšos, man viņu nevajag.
Livars – Televizors vismaz tev ir?
Jānis Lapers – Jā. Man ir arī telefons.
Mājās! Kad man vajag, es ieslēdzu. Vēl man ir velosipēds.
Un pārnēsājams tranzistors!
Livars – Suns, kaķis?
Jānis Lapers – Es braucu tepat ap Rīgu, šur tur.
Ārzemēs bijis, jā esmu, Lietuvā, Sibīrijā, Igaunijā, Ukrainā.
Livars – Grāmatas? 
Jānis Lapers – Jā, man patīk vēsturiski romāni.
Livars – Un, kā skolā labi iederas, pateikšu priekšā: politika!
Kas ir politika, tavā skatījumā?
Jānis Lapers – Tā ir ekonomika, kur nedaudz saduras lielvalstu intereses.
Livars – Un, punkts?
Jānis Lapers – Pārējās valstis viņām piespēlē...
Livars – Kāda ir Latvijas loma šajā milžu spēlē?
Jānis Lapers – Iegrozīties sev labvēlīgā gultnē ... kāda tur politika ...
Livars – Ja tu nebūtu skolotājs, ko tad darītu?
Jānis Lapers – Mācītos par kādu vidējo tehnisko personālu.
Livars – Bet, tu tomēr esi skolotājs...
Jānis Lapers – Domāju, ka es māku ar viņiem saprotami,
daudz maz atklāti parunāt...
Livars – Vai nav tā, ka kādreiz viņi tevi ir kaut kā
pārpratuši vai apvainojušies?
Jānis Lapers – Nē! Nē, man liekas, ka praktiski nekad.
Runājot es viņus nekad personiski neaizvainoju,
ja ko saku, tas ir vispārināti. Jā. Tādu lietu es neatļaujos darīt.
Es cienu un respektēju viņu uzskatus.
Livars – Skola ir skola, jauniešu un lielo ir pilnas auditorijas

gaiteņi / atsevišķi arī gaumīgi izremontēti/ ļaužu pilni... 
Jāni, kas ir tas, ko tu tomēr nu galīgi nevari paciest?...
Jānis Lapers – Kad atturas saukt lietas īstajā vārdā...
vai vismaz – cilvēks būtu paklusējis...
Ja runā pretēji pilnīgi tam, kas notiek...
Ja runājam par izglītību, tad vajadzētu kardinālas reformas,
tādas, kādas veica Ulmanis 1934. gadā.
Livars – Kas tev šodien rada problēmas, stājoties audzēkņu priekšā?
Jānis Lapers – ... audzēkņu virtuālā pasaules uztvere ...
man ir priekšstats, ka daudzos gadījumos viņi dzīvo ārpus realitātes...
Protams, arī šis pusaudžu meklējumu laiks,
lietu nesakārtotība... arī, tāds lūzuma periods,
ka viņu smadzenēs ir haoss...
Livars – Jāni, bet ja tev šodien būtu septiņpadsmit, astoņpadsmit? ...
Jānis Lapers –  ... ja es būtu beidzis pamatskolu,
es ietu mācīties uz tehnikumu un pēc tam strādātu...
Livars – Kāda ir tava attieksme pret jauniešiem,
arī mūsu tehnikuma absolventiem,
kuri dodas darba meklējumos uz ārzemēm?
Jānis Lapers – Samērā negatīva.
Jo pēc tehnikuma viņi tur var strādāt zemas kvalifikācijas darbus,
ja nu vienīgi naudu nopelnīt ... ko tālāk?...




2 komentāri:

Anonīms teica...

Šis bija vienīgais pasniedzējs, kurš man lika saprast Kirhofa likumu. Kas elektriķiem ir pats pamats.
Lai vieglas smiltis.

Livars teica...

Labsirdīgs, inteliģents skolotājs, pilns ar dzīves gudrībām un padomiem. Paldies, Skolotāj!
/Kaspars Grīntāls/