Rīga, Rīga, Rīga -
sen to
Rīgu daudzināja ...

Redzu, redzu - sen to
Rīgu redzu, allaž par to
Rīgu priecājos ...

Jums, Tev - kam zināma, kam pirmo
reizi skatāma ...

kad nu man ir bijuši visvisādi fotografējamie aparāti no dažnedažādām smenām,
fed, zorkijs, kijeva, nenormāli smagie zenīti, olimpi, pentax,
pirmie ziepju trauciņi (ar un bez motorizētas filmas pārtīšnas),
canoni, tad nu tagad - ar mazo un gana lēto
Canon PowerShot A1400 devos
pēcJāņu Vecpilsētu lūkot:

re, ko pamanīju un arī Jums, Tev un visiem rādu -
jā, diena pavisam atvēsināta un lietavīga,
katrs sildās kā nu māk ...

pēc zaļumballēm, lietus un Līgodienas sniega - āra krodziņi tukšīgi ...

tik lielās Doma baznīcas tuvumā - lepnīgas mašīnas nolūkojamas ...
bet, jau redzētas ...
60. - 70. gados ap viņām būtu - jums necaurejami un neiedomājami  ļaužu pūļi ...
jā, tā tas būtu gan ...

raugi, un tas esmu es, ar to mazo, katru dienu un visur līdzi paņemamo,
174 gramus smago canoniņu,
baterijas (2 AA) katrā kioskā (pat tuksnesī) nopērkamas,
10. klases SD karte, ko vēl pilnai laimei?
Jebšu Canon EOS, kurš ar rezerves bateriju sver 1100 g
Bet, domāju, ka uz mazajām kamerām lielāki
lietpratēji ir Olympus un Fujifilm FinePix  ...
uz to pusi arī metu acis ...
tik žēl, ka par to prieku - naudiņu prasa ...
vai - vien maz cūciņ ...

pārējās bildītes citu dienu ...
ak, jā ... japāņi gan - vēl joprojām ar tādiem lieliem
aparātiem staigā ...
vai tad ir tik traki, ka arī ar mazu, vienkāršu, lētu un vieglu:
nevarētu priekšstatu par vidi, telpu un ļaudīm radīt (rādīt)? ...

turpinājums sekos