2007.16.06.
Arī bija vasara, ļaudis vāca sienu/skābsienu, lietus vēl
nelija un mūsdienu sniegs ar krusu nevienu neaplaimoja ...
2014.16.06.
Līst un līņā, vietumis - kaut kas sniegveidīgs bijis esot ...
* * *
Re, te arī kādas pavecākas, aizķērušās vas'ras rīmes:
Ziedu
smaržās gaiss kad tvan,
Vijolītes
klusi skan,
Bites
medu vāc un san,
Un tik
labi ir tad man! /Livars/
* * *
Caur
smaržām pielijušu leju
Kā
noskurbis es eju,
Kad
rakstu šito dzeju!
Par
mīlestību lai, un feju,
Kad
rakstu šito dzeju,
Tik
gauži plaukstās as'ras leju!
Kā
noskurbis es eju,
Vairs
nedzirdu es suņu reju,
Kad
rakstu šito dzeju!
Kā
taurenīt's es gaisos skreju,
Kad,
domādams par daiļo feju,
Es
rakstu šito dzeju! /Livars/
4 komentāri:
Bonjour,
Un très agréable billet avec ce quelque chose de romantique qui charme... et puis ces très jolis mots qui fascinent...
C'est étrange, je trouve très attachants ces rondins de foin. Hier encore en promenant mon dalmatien, j'ai pris en photo ces fameux rondins qui ont remplacé nos meules.
Gros bisous ♡
Paldies! Visa Dzīve ir ļoti interesants notikums! Lai prieks par vasaru!
cauratmiņāmpiebērtuleju
kālielāreibumāeju
kadizlasušitodzeju.....
Deju, smeju - ūdeni leju,
kad rakstu
šito dzeju!
Pateicībā - priekā vaikstu
seju!
Ierakstīt komentāru