2007.16.06.
Arī bija vasara, ļaudis vāca sienu/skābsienu, lietus vēl
nelija un mūsdienu sniegs ar krusu nevienu neaplaimoja ...

2014.16.06. 
Līst un līņā, vietumis - kaut kas sniegveidīgs bijis esot ...

* * *
Re, te arī kādas pavecākas, aizķērušās vas'ras rīmes:


Ziedu smaržās gaiss kad tvan,
Vijolītes klusi skan,
Bites medu vāc un san,
Un tik labi ir tad man! /Livars/

* * * 

Caur smaržām pielijušu leju
Kā noskurbis es eju,
Kad rakstu šito dzeju!

Par mīlestību lai, un feju,
Kad rakstu šito dzeju,
Tik gauži plaukstās as'ras leju!

Kā noskurbis es eju,
Vairs nedzirdu es suņu reju,
Kad rakstu šito dzeju!

Kā taurenīt's es gaisos skreju,
Kad, domādams par daiļo feju,
Es rakstu šito dzeju! /Livars/


4 komentāri:

martinealison teica...

Bonjour,
Un très agréable billet avec ce quelque chose de romantique qui charme... et puis ces très jolis mots qui fascinent...
C'est étrange, je trouve très attachants ces rondins de foin. Hier encore en promenant mon dalmatien, j'ai pris en photo ces fameux rondins qui ont remplacé nos meules.

Gros bisous ♡

Livars teica...

Paldies! Visa Dzīve ir ļoti interesants notikums! Lai prieks par vasaru!

Anonīms teica...

cauratmiņāmpiebērtuleju
kālielāreibumāeju
kadizlasušitodzeju.....

Livars teica...

Deju, smeju - ūdeni leju,
kad rakstu
šito dzeju!
Pateicībā - priekā vaikstu
seju!