Livars Jankovskis "STĀSTI VISIEM"







Cilvēks …


Biju aicināts uzstāties kādas draudzes vasaras nometnē, Mālpilī.
Ceļš, atvērts logs, klusināta mūzika un prieks sirdī.
Laika bija daudz un pašsajūta lieliska, kā jau jaunībā …
Bez kāda iepriekšēja nolūka, it kā neviļus, nogriezos no
lielās šosejas un iebraucu: kāda veco ļaužu pansionāta pagalmā.
Gāju tieši pie vadītājas un piedāvājos – ko jauku vecīšiem pastāstīt.
Viņa tā skumji pasmaidīja un sacīja, ka varēšot tik kādi pār desmit
atnākt, pārējie gan – guļošie un to esot vairāk …
Bet, istabiņās ir translācija un labprāt viņi klausoties radio,
gan jau – mani arī gribēšot dzirdēt …
Pēc neilga laika visi, kas varēja atnākt, sēdējā nelielā zālītē,
kas krēslos, kas savos invalīda ratiņos …
Es nostājos pie mikrofona  un sāku stāstīt: par cilvēkiem, pasauli,
mūsu gājumu, cerībām, labo un ļauno, par Dieva esamību …
Visu laiku neatstāja doma, ka mani klausās arī cilvēki, kas guļ
savās pansionāta istabiņās, cilvēki, kas savu laiku ir gājuši,
priecājušies, dejojuši, kā nu pratuši, savu nākotni cēluši …
Cilvēki, kas gaida …
Jā, kas pasaulē, vai pasaulei no tā, ka viņi gaida –
Savu Atbrīvošanu …
Mēs runājām ilgi … ilgi, ilgi …
Kad pasākums beidzās, pie manis piekliboja kāda sievieti,
jau cienījamos gados un visai pieticīgi ģērbta …
Atvadoties – sniedza man roku un pateicās par jauko tikšanos …
Es viegli satrūkos, rokā bija – kas ļoti karsts …
nekādi nevarēju saprast, kas tas ir, kas mani, it kā dedzina …
Es viegli atrāvu roku … manā plaukstā bija ielikti – divi lati …
Liela, karsta, sirds sildīta divlatu monēta …
Es raudzījos uz šo naudiņu un vaicāju – … Kāpēc?
Viņa cieši skatījās man acīs un teica – tas Jums, benzīnam …
Tādu, kā mēs – ir daudz, aizbrauciet arī pie citiem …
Un pieņemiet šo ziedojumu …
Ziniet, cilvēki cilvēkus gaida …
Vienmēr jau kāds – kaut ko gaida …
Ne jau visi – Dievu zina …






/turpinājumi sekos/



4 komentāri:

Anonīms teica...

Tik skaists stāsts! Sirsnīgs paldies.

Livars teica...

Paldies! Dzīve ir tāda ...

ingrīda teica...

Apraudājos... Aiz saviļņojuma...

Livars teica...

Paldies! Jā,citiem ir vēl grūtāk ... Bet - viņi nezaudē Dvēselisko sevī ...!