Mana puķe
nedzīvoja
kaut kur tur, uz
citas
planētas. Un manu
puķi
nevarēja apēst jēriņš …
Brīnums dzīvoja man līdzās.
Arī
viņa, tāpat kā es –
naktīs
raudzījās tik tālajās un neaizsniedzamajās,
zvaigznēs
…
Mana
puķe visu savu mūžu dzīvoja
uz
šauras palodzes, pasauli redzēja tikai
caur
stiklu un – ziedēja …
Es
katru rītu pasveicināju savu puķi un
vakaros
tai novēlēju labu nakti …
Viņa
ziedēja arī visaukstākajās ziemās.
Tāda
bija mana rozīte …
Vistumšākajās
dienās es stundām skatījos tās
trauslajos
ziediņos un
priecājos
par savu puķi …
Tā
pienāca pavasaris, tā atsteidza vasara …
Arvien
retāk un retāk veltīju laiku savai
puķei
…
Pļavas,
meži, visa pasaule bija košu
puķu
un smaržu pārpilna …
Ik
katru ziediņu apmeklēja kāds taurenītis,
kamenīte
vai apskāva nebēdnīgais vējš …
Tik
mana puķe uz visu to noraudzījās caur
istabas logu un – ziedēja …
Kādu
dienu es atcerējos arī savu puķi …
Kas
visu ziemu bija tik uzticīgi ziedējusi …
Es
noliecos – un noskūpstīju savu mīļo,
tik
vienkāršo un pacietīgo rozīti …
Es noskūpstīju
kādu puķi,
un gliemezītis
uz puķes
kātiņa man
vaicāja,
kas ir
mīlestība?
/turpinājumi sekos/
4 komentāri:
mīlestība ir tad, kad tu spēj noliegt sevi, noniecināt sevi, iemīt dubļos sevi, pazemot un aizmirst sevi, lai celtu un iedrošinātu to otru…. kaut kā tā….
Paldies! ... kaut kā tā ...
Kristus teica - Mīli savu tuvāko, kā pats sevi!
Domāju, nevienam ne sevi, ne citus dubļos iemīt nevajadzētu ... kaut kā tā ...
.. kaut kā tā.. Tas nu nepavisam nav tā! No mīlestības tur nav nekā! Mīlestība ir gaišums abpus logam. Un puķe uz palodzes gaida.. Mīlestība ir, kad dubļus izbridis, noslauki kājas pirms ienāc mājās. Jo puķe uz palodzes gaida..
Cits Anonīms.
Paldies - Cits anonīms!
... Mīlestība nekad nebeidzas ... Arī - ja Dzīve ir Mīlestība ...
Ierakstīt komentāru