Kā tev iet?

Reiz, mans Draugs - Jānis, pie kā arī biju uz kāzām Londonā,
atsūtīja interesantas fotogrāfijas un neaizmirstamu vēstuli,
ar būtisku jautājumu:
Kā Tev iet, Livar?
Toreiz, kā vienmēr, atbildēju - labi!

Bet, 30.09.2013. Kā man iet?

Nav viegli, bet man jāteic, paldies Dievam, ka tā!

Rīts, kā vienmēr, iesākās ar brokastīm un zāļu devu ...

Tad steidzu pie Emuāra, gatavoju nākamās ziņas,

blogs tagad ir kļuvis par vienīgo manu izteiksmes vietu un skatuvi ...

Lēnām, nevaru ilgu laiku pavadīt pie datora, rakstu jauno grāmatiņu.

Rakstīšana ar roku - vēl nesokas ... 

Savu vārdu un ciparus uzvelku itin pieņemami ... 

Ik pa brīdim, kā vienmēr, zvana Krustdēls Artūrs, 
kā Tev iet, Līvi, ko atvest? 
Aizkustinoši līdz asarām ... 
Jo patstāvīgi no mājas vēl neizeju ... 
Ap pusdienas laiku, ar zāļu paketi ieradās Ilmārs. 
Cienāju viņu ar tēju, es izvēlējos lēnu, lēnu kafiju ... 
Daudz runājām par to, ko Dievs mums katram
Dzīvē labu darījis. 
Es arī izstāstīju jaunās grāmatas struktūru un atsevišķus sižetus ... 
Viņš steidza atpakaļ uz darbiņu, es pie datora ...
Tad piezvanīja mana, ļoti jaukā Ģimenes Ārste, 
apsolīja šonedēļ ierasties vizītē.

Zvanīja vairākas, manas mīļās kolēģes ...

Septembris pagāja bez manis ...

Tur, laukā - aiz loga, jau rudens ...

Skumji ...

Kā bija solījuši, pēcpusdienā pēc nodarbībām ciemos atbrauca mani
gudrie zināšanu krājēji - Viesturs un Dāvids ...
Daudz tērzējām, arī - lai izkoptu manu izrunu un dikciju ...
Diezgan smagi pārdzīvoju, kā kustos, kā artikulēju skaņas ...
Jāmācās, jāmācās ... 
Reiz, pasaules slavenajai un izcilajai operas dīvai - 
Monseratai Kabaljē, kāds žurnālists vaicāja: 
Jūs taču Dievu arī lūdzat?
Dziedone teica - Nē! Es jau sen Dievu nelūdzu. 
Es tikai, par visu Viņam pateicos! 
Par visu - ciešanām, sāpēm, slavu! 
Par visu pateicos Viņam!

Jā, man vēl daudz jāmācās ... Daudz ...
Dāvids ar Viesturu paveica vairākus, 
saimniecībā vajadzīgus darbiņus, 
un bija jau vēla pēcpusdiena, kad aizbrauca ...

Stundu pirms Saulrieta, atbrauca mans Krustdēls Artūrs
ar savu vidējo atvasīti un mūsu kopējiem Draugiem -
Māri un Guntaru ...

30.09/18:48/ + 3 C

Cik neizsakāmi savādi ...

No rīta rakstīju par Jūru, Jūrmalciemu ... 

Un vakarā:

Ceļš mani aizveda pie Jūras ...

Guntars, Livars un Māris - mēs arī iepriekšējā turnejā bijām
kopā Amerikā, mēs arī dzīvojām tai ciedra namā ...
Atceraties, par to jums rakstīju - Stāsti visiem ...
Jā, lietas notiek arī - tā ...
Dzīvē nejaušību nav ...

Kad Saule jau bija Jūrā ...
Draugi mani aizveda vakariņās ...

Es izvēlējos sautētu zivtiņu un biešu zupiņu ...
Paldies, bija gārdi ...

Arī mani - mājās gaidīja skaisti un smaržīgi,
Artūra vestie āboli un citi labumi ...

Jau vēls, ceļš mājup ...
Kamēr Artūrs ar mazo palika mašīnā,
Māris ar Guntaru mani pavadīja līdz dzīvoklim ...
Diena bija beigusies ...
Skaista un neparasta, mīlestības un 
Dieva svētīts laiks ...

Atkal jauna diena ...

Ko tā mums solīs, nesīs?

Kādi būsim mēs?

Citi teksti sadaļā
Kā tev iet? ...

Ceļš mani aizveda pie Jūras ...
video

Ceļš mani aizveda pie Jūras ...
Emuāra sadaļa