Livars Jankovskis "STĀSTI VISIEM"

Dzīvē - viss ir nopietnāk ...

Jau bija vēla novakare, drīzāk – jau nakts,

kad atgriezāmies no kārtējās,

manas uzstāšanās – dzejas lasījuma.

Pie Debesīm mirdzēja pa dzeltenīgai zvaigznītei …

Pilnīgi pieņemami apstākļi un situācija,

lai atslābinātos un neparko nedomātu …

Mašīnā klusināti skanēja radio-klasika …

Miers, labsajūta un prieks par paveikto.

Tā arī braucām, līdz atbraucām.

Teicu, lai pie mājas mani speciāli neved, tos pāris

simt metru, gan jau ka pats noiešu …
/tad tā nebija problēma/.

Apstājāmies pie autobusa pieturas,

Agris izkāpa no mašīnas, lai atsveicinātos …

Tad mirkli padomājis, sacīja:

-        Man tev sagatavota maza dāvaniņa, un

pasniedza nelielu, drīzāk mazu – kārbiņu.

Mājās pārnācis, pēc atbilstošas vakara/nakts

procedūras, paņēmu mazo dāvaniņu un  

apgūlos savā gultiņā …

Kā skaistajā bērnībā, ar prieku un nelielām sirdstrīsām,

atvēru nelielo sainīti …

Tajā bija – mazs, neliels un skaists saliecamais nazītis …

Sen, sen kaut ko tik pārsteidzoši jauku nebiju saņēmis …

Mazo nazīti nobučoju un no attāluma

pateicos tā dāvinātājam …

Tajā bija viss, ko īsts puika, vēlāk – vīrs varēja vēlēties …

Es to atvāzu, saliecu, grozīju tā un atkal – šitā …

Nazītis manās rokās bija, kā maza miega tabletīte …

Tā no rīta arī pamodos – ar saliekto nazīti rokā …

Ap pusdienas laiku, mani nedaudz mulsināja

Agra telefona zvans un vaicājums,

kā man patika dāvana.

Smaidot, vēlreiz viņam pateicos un sacīju,

ka ļoti un sen jau tādu kāroju.

Ka pamodos, ar nazi rokā …

Tad mani pa īstam pārsteidza Agra nākamais jautājums:

-        Bet, vai tu lietošanas pamācību izlasīji?

-        … Hm, kaut kā nebija ienācis prātā, atteicu …

Un samulsu ne pa jokam, ne nu pirmais, ne –

pēdējais nazītis manās rokās … lai gan, kas zina …

Agris tik nosmēja un teica,

ka daudzas mašīnas strādājot labāk – ja tās ieslēdzot …

Neko darīt, paklausīju …

Un, savos gados, lasīju saliecamā naža instrukciju …

Tagad – šis mazais, jau apbružātais,
pelēkais nazītis ir kļuvis par daudzu,

manu tikšanos un stāstu līdzdalībnieku …

Nekad neaizmirstu to paņemt līdzi …

Bībele mums arī dota, kā laba lietošanas pamācība,

Kuru derētu reizi pa reizei pārlasīt …

Dzīve jau nav, kā vienkāršs nazītis,

kad izlasot tā instrukciju, uzzinām – to var gareniski

pārdalīt, vienā rokā dakšiņa, otrā nazis …

Dzīvē  - viss ir nopietnāk …

STĀSTI VISIEM

/turpinājumi sekos/