Livars Jankovskis "STĀSTI VISIEM"

Noass

Jūrmalciems.

Vieta, kur Sauli, Vēju un Jūru baudīt.

Vieta, kur pantus rakstīt, tos lasīt un ciemiņam būt.

Te uzrakstīju daudz, tai skaitā arī ciklu –

Ceļš mani aizveda pie Jūras …

Cilvēks, Saule, Zeme, Vējš, Jūra, Putns, Debesis,

Zvaigznes, Puķe – vienmēr tos gribas rakstīt ar lielo burtu.

Ko man par

Jūru pasacīt, kas

Jūru vētrās nepazīst.

Ko man par

Tevi pasacīt, kas gaida

Mīļos pārnākam.

Ko man

Jums labu pasacīt, kam

Jūras vējos pateikts

Viss. /Livars/

Mans Golfiņš - mana naktsmītne, atradās nelielas mājas dārzā.

Manā rīcībā bija ķirši augstu kokos, tikko slaukts piens,

vai pilnīgi svaigs biezpiens un veikalā nopērkama maizīte …

Ko cilvēkam vēl vajag?

Tik Sauli, Jūru, Vēju un Kaijas debesīs.

Parasti, jau mazā gaismiņā devos uz liedagu, 
kā ļaudis rudenī pēc sēnēm, 
tā es – pēc pantiem …

Un ...  viņi tur bija.

Es gribu

Tev ko labu pasacīt un

Cilvēkiem par

Tevi labu pasacīt.

Es gribu

Tev un

Cilvēkiem par visu

Labu –

Paldies pasacīt! /Livars/

Todien - Saulīte nemirdzēja tāpat vien,

bet ritināt ritināja virs jūras un karstajām smiltīm.

Cik vien skatiens sniedzās tālumā: es, Vējš,

kāds suns, un dažas kaijas bijām -

Vienīgie pludmales viesi.

Ceļš mani aizveda pie

Jūras…

 Jūras krastā bija dažas laivas un

suns.

Varēja redzēt, ka suns te pazina katru atnācēju.

Es biju svešais.

Es jutos neērti, jo šeit nepazinu neviena. Arī

Jūru ne, es viņu biju tikai redzējis.

Suns pazina cilvēkus, laivas un

Jūru.

Un viņu pazina pat kaijas

Debesīs. /Livars/

Suns pagrieza man muguru ... un aizgāja savās

darīšanās, es savās.

Manas, šīsdienas plānos ietilpa arī - 
vienviet savākt visādas Jūras izskalotās drazas.

Visu, ko vasarās sauca par niecīgo apģērbu, novilku ...

Tur pat īsta kaudzīte nesanāca …

Tādēļ, tūlīt pat - ķēros pie darba, lai izveidotu īstu kaudzi ...
no tā, ko Jūra negribēja paturēt sev …

Tā, labu laiku aktīvi darbojies ... 

atcerējos veco Noā un viņa

lielisko dzīvības glābšanas kuģi …

Ar kādu, visai raupju jūras mietu,

sāku mirdzošajās smiltīs iezīmēt

lielās laivas kontūras ...

Tas ir: taisnstūri – divdesmit piecus garus soļus platumam, 
tad simtu piecdesmit garumam,

atkal, divdesmit piecus platumam, 
un, ejot atpakaļ uz sākumu, 

paredzētos simtu piecdesmit soļus garumam … 

Tā, savā nodabā priecādamies - 
par diezgan iespaidīgo veikumu, 

atliecu muguru …

Un pamanīju, ka manas nosacītās laivas stūrī ... 
stāv divi jauni cilvēki …

Tikpat neģērbti, kā es ... 
Kaili - kā no pasaules radīšanas pirmsākumiem …

Tik starpība tā, ka es biju - Noas …
Nedaudz sastomījies, es savu kuģi izstiepu par

pāris metriem garāku …

Viņi, ne bez izbrīna noskatījās manī, 

jo tagad cilvēki atradās taisnstūra iekšpusē …

Jaunieši gaidīja, kas notiks tālāk?

Es pasmaidīju un teicu:

-        Jūs arī tagad esat izglābti!

Ar to es viņu izbrīnu tikai vairoju.

-        Es biju žēlīgs, kā Dievs - un paņēmu jūs uz sava kuģa …

-        Ko lūdzu, viņi teica?

Manī nebija ne mazāko šaubu,
ka viņi mani neuzlūkoja - kā īsti normālu ...

Vismaz, kā Saulē pārkarsušu jau nu noteikti …

-        Jums - tagad sāksies pavisam Jauna Dzīve, tā es ...

Jā ... Esmu pārliecināts, ka viņi nav aizmirsuši mani, un to,

kā es viņiem, uzskatāmi un neparasti paskaidroju, 

kādu no Pasaules un Bībeles notikumiem.

Arī es, visdažādākajās tikšanās vietās to stāstu, 

kā visai savdabīgu pasludināšanas gadījumu ...

Ar to vēl notikums nav galā …

Pēc pāris gadiem, lietas un apstākļi iegrozījās tā, 

ka pats savām rokām,

stipri mazākos izmēros, no īsta ciedra koka pagatavoju 

Noasa Šķirstu, modeli ... 

Tas bija neaizmirstams un ļoti piesātināts laiks …

Es meklēju un atradu daudz interesantu

un noderīgu informāciju …

Varēju izjust ciedra koka smaržu, vieglumu un tā cēlās īpašības.

Kad pēc vairākiem gadiem apmeklēju 
San Francisko, saimnieks, 
pie kura biju apmeties, 

izrādot savu jauko un mājīgo divstāvu namu, teica:

-        To es no ciedra, pats savām rokām uzcēlu …

Tas ir tik stiprs un drošs, kā Noasa Šķirsts …

Jā, tā bija patiesi ticīgu, 
labi izglītotu un pārtikušu cilvēku Māja.

STĀSTI VISIEM
/turpinājumi sekos/