LIELPILSĒTĀ

 Ūdens ņemšanas vieta Rīgā

izbūvēta 1901. gadā

Inž. J. Godiņš 

SPĒKA MAŠĪNAS

Ūdens straumes enerģija

Ir novērojama parādība dabā,

ka visus ķermeņus saista pie zemes tās pievilkšanas spēks,

kas liek priekšmetam tuvoties zemes centram.

Tā, piemēram, akmens, sviests gaisā, krīt atpakaļ,

ūdens, izliets no trauka, tek uz zemāk stāvošu vietu,

iesūcas zemē.

Zemes pievilkšanas spēks

nes ūdeņus no kalnājiem lejup uz jūŗu pa strautiņiem,

kas savienojas upītēs, saplūst upēs,

līdz nonāk jūrā, kā zemāk stāvošā vietā.

„Ūdeni savukārt ceļ augšup saules siltuma enerģija.

Saules staru sasildīts ūdens izgaro, ceļas augšup kā tvaiks;

augstākos vēsākos gaisa slāņos tas sabiezē par mākoņiem,

pārvēršas lietus lāsēs, krusas graudos vai sniega pārslās,

lai par jaunu tuvotos zemei un no augstāk stāvošām

vietām par jaunu dotos uz jūru.

Upes straumei ir kustības jeb kinētiskā enerģija,

spēja darīt darbu...

Kalnu ezeros, dzirnavu dīķos sakrātam ūdenim,

tāpat kā katram paceltam ķermenim vai savilktai atsperei,

piemīt stāvokļa jeb potenciālā enerģija...

LATVJU GRĀMATA

1943.g.

/foto - 2012.g. 15.06/