Ingrīdas Lasinskas /dzim. Reimane/
Jauno dienu raksti
1977. gada 1. jūlijā es, Aira un Ilva izgājām laukā. Paspēlējāmies. Tad mēs ar Airu
aizbraucām uz dārzu. Es pirmo reizi šajā gadā ēdu zemenes. Tad mēs
paspēlējāmies. Kad braucām mājās, Airas tētis teica, ka ies uz LLT stadionu.
Tur bija jānotiek spēlēm, jāuzzina laiks cikos Airas tētis skries. Tur bija
skaista mājiņa. Aira uzrāpās uz jumta. Bet es nevarēju. Es esmu tik bailīga, tā
kā trusītis. Tad Airas tētis man palīdzēja. Pēc tam es pati iemācījos. Kad
atnācām mājās mēs šūpojāmies un metām nost kurpes. Aira meta vistālāk. Viņai
pārkrita kurpe pāri žogam. Es dabūju līst pāri žogam. Man iesprūda kurpe žogā.
Airas kurpi dabūju, savu kurpi arī.
Mans plāns 4. jūlijā 1977. gadā.
9: 00 celties
9: 05 uzklāt gultu
9: 10 apģērbties, apģērbt lelles
9: 20 paēst
9: 30 televizors un izkaulēt
papum naudu
12: 00 parādīt Maigai jaku
12: 45 iet uz ēdnīcu un
veikalu
13: 45 iet uz bibliotēku
14: 15 adīt jakai malas
15: 00 kārtot mazo istabu
15: 25 kārtot virtuvi
15: 45 iziet laukā vai kur
citur tikai ne mājās
18: 00 mājās
18: 15 televizors
1977. gada 8. jūlijā tētim bija jābrauc uz Rīgu pēc kaut kāda tur ordeņa. Tāpēc kad pamodos
neviena nebija mājās. Es noskatījos filmu „Lieta Nr. 306”. Tā ir kriminālfilma.
Es piezvanīju Airai. Viņai bija bail, tāpēc es aizgāju pie viņas. Tad atnāca
Ilva un mēs aizgājām uz skolas sporta laukumu. Tur mēs apgāzām vārtus un
vingrojām. Mēs aizgājām uz ēdnīcu. Kad atnācu mamma bija jau mājās. Viņa
drausmīgi lamājās, ka es nebiju sakārtojusi istabas. Kad es sakārtoju viņa mani tomēr
izlaida ārā. Aira bija ļoti priecīga, ka es iznācu ārā. Tad ienācu iekšā un
uzgāju pie Ilvas. Mēs spēlējāmies. Es uzrakstīšu par vienu notikumu, kurš
nenotika šodien, bet dažas dienas atpakaļ. Mēs ar Airu izgudrojām valodu, kuru
mēs apsolījāmies nevienam neteikt. Šī valoda ir šāda vārdam pirmo zilbi jāliek
beigās.
Tagad ierakstīšu par ko gribu
kļūt.
Es gribu kļūt par krievu
valodas skolotāju. Es iedomājos, ka es būšu stingra skolotāja. Skolnieki manās
stundās drebēs kā trusīši. Es likšu arī vieniniekus.
1977. g. 9. jūlijā. Šodien es uzrakstīšu par Ilvu un Aivu. Aira ir laba meitene. Viņa ir
mana labākā draudzene. Bet viņai ir arī slikta īpašība ja viņai kaut kas
iegribas tad tas ir jāpilda.
Ilva ir tāda jocīga meitene.
Viņa šausmīgi izpatīk Airai. Es ar viņu nevaru sadzīvot gandrīz katru dienu mēs
ar viņu strīdamies. Agitu es nevaru izturēt. Viņa vienmēr jaucas iekšā kur
nevajag.
1977. g. 8. augustā es biju nometnē. Šodien mēs bijām „Ventā”. Man bija bails taisīt
pludiņu un es plunčājos vien. Drīz bija jāiet uz pusdienām. Pēc pusdienām mēs
nācām uz Ventu. Es mācījos peldēt. Es ūdenī apkritu un sāku peldēt. Tagad es
peldu ļoti labi.
1977. g. 9. augustā es uzrakstīšu par visiem treniņu nometnes dalībniekiem.
Meitenes.
Sandra ir jautra meitene,
viņa draudzējas ar otru Sandru.
Antra. Sliktā īpašība: Viņa
dažreiz vienam otram iztop.
Antra ir vidēja auguma ar
tievām bizītēm. Man Antra ir ļoti laba draudzene. Bet man liekas, ka viņai diez
ko labas domas par mani nav.
Anda ir pēc izskata skaista
meitene viņai ir lokaini mati viņa būtu laba meitene ja neiztaptu Initai. Viņas
abas staigā noslēpumainas.
Inita ir reizēm laba meitene.
Viņa slikta ir tad kad rājas. Pašlaik viņa ir laba. Viņai ir brilles.
Guna ir kā parasta meitene.
Viņai ir apaļīgs deguntelis un augums. Viņa labi spēlē tenisu. Tikai ir mazliet
pavirša.
Ingūna baigais bosiks. Viņa
ir taka zēns. Ingūna šausmīgi ātri apvainojas. Viņa labi spēlē teātri. Iet
kultūras nama dramatiskajā pulciņā. Aija ir briļļaina meitene.
Pēc tautības krieviete. Viņai kautko paprasa viņa kautrējas atbildēt.
* * *
/Turpinājums sekos/
1 komentārs:
Ingrīda! Jauki!
Un labi, ka atdabūji savu un ne tikai savu kurpi, ka neesi pārāk barga skolotāja un ka tikai reizēm liec vieniniekus!
Priekā!
Ina J.
Ierakstīt komentāru