KARALISKAIS, DZIĻI DVĒSELISKAIS UN
AIZKUSTINOŠAIS GAISA SPĒKU MIRKLIS

mēs piebraucām, kad šīs deviņas sarkanās un skaistās lidmašīnas -
pa līdzās esošo skrejceļu, īpašā kolonnā, devās uz pacelšanos ...
viņas bija tik tuvu, ka varēja kabīnēs saskatīt pilotus ...
mēs stāvējām ai žoga un bikli viņiem pamājām ...
Man bija grūti to iedomāties un tam noticēt ...
Viņi visi, katrā lidmašīnā esošie karaliskie piloti - mums atmāja pretī ...
tas bija tik satraucoši un pārsteidzoši skaisti ...
un tad es attapos ... sagramstīju kabatā telefonu un viņus nobildēju ...
un mans rollerītis tak ... arī ir sarkans ... un mana ķivere, un cimdi ...
viņi to redzēja, kā mēs divi cilvēkbērni un mazais mocītis -  tur kārtējo reizi skatījāmies ...
kā sapnis paceļas spārnos ...


tā viņi aizlidoja ... ar tik paliekošu mīļumu sirdī ...
varbūt kāds no viņiem nojauta, ka arī es reiz gribēju būt lidotājs ...
un tad ... es jau arī pamātu ...
nevajag jau daudz ...
kaut tikai ar roku pamāt ...


14. 08. 2012.  14: 52

2 komentāri:

Anonīms teica...

.. varbūt arī Tu tagad esi kādam pamājis..
.. un es arī pamāšu..

Livars teica...

Man garām aizlidoja bite.
Un tā smaržoja pēc darba!
Es to pasveicināju, un
viņa man pamāja ar spārniem,
un tā viņa lidoja,
visiem pamādama! /Livars/