Nelielas medicīniskas pārdomas

par aizgājušajiem svētkiem

Līgo, līgo, līgo, līko,

Kamēr paliec līks.

Visu alu izdzert tīko,

Tomēr kuņģis pārāk sīks.

Kuņģī kad vairs vietas nava,

Alum jāmeklē cits trauks –

Dulla paliek galva tava –

Smadzenēs nu saiet raugs.

Vairs jau pakausī nav vietas,

Citu rūmi meklēt steidz,

Un tad notiek šausmu lietas –

Alus tagad nieres beidz.

Būs gan pabijis tas sirdī –

Aknās viņš sev vietu rod,

Muskuļos un kreisā acī,

Ciskās – kaut sev kājā kod.

Visur tas būs pietecējis,

Tu no pārpilnības sēc.

Nav tik celi apmeklējis,

Tur ir ūdens nez kāpēc.

Lai cik grūti svētkos ar,

Kā lai mājās tieku?

Visu alu izdzert var,

Nevar izdzert prieku.  

/Fredis, 1980.g. jūnijā/