Sveiki, čomi un čomenes, veči un vecenes,
un Lī!
1.) Armija, biedri, sākas pirtī. Tur tev sagrūž ģīmī milzum daudz drēbju un zābaku, un tie tev visīsākajā laikā jādabū virsū.
2.) Otrs briesmīgais ir tas, ka ir šausmīgas bailes no seržantiem. Tie kliedz un kuru katru brīdi taisās šaut pa ausi.
3.) Briesmīgi sāp pirksti. Šuju uzplečus un tā saucamās „petļicas”. Adata ieiet dziļi, dziļi ādā, skarot miesu un taisās ietriekties kaulā.
4.) Ēdienu nosacīti un pamatoti varētu nosaukt vienā vienīgā vārdā „miezeris”.
Ievads beidzies. Sākumā tik tiešām ir šausmīgi. Grūti. Jūties kā ...
Trešajā dienā sāc pierast pie seržantiem, pie formas, pie ārprātīgās disciplīnas. Sāc jau pamazām smaidīt (ar mutes kaktiņiem).
Visvairāk smaidīt iznāk pie galda. Tur nu notiek „kaut kas baigs”. Smieties es vēl nedrīkstu. Bet tas viss ir „skaisti”. Tādēļ – iedzeriet „par maniem astoņpadsmit”. Es gan dzert drīkstu tikai „nahļebņiku”. Šodien sākās mācības. Māca „ustavu” un prāšņā par karti ...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru