Andris Freidenfelds - Fredis /Tuvplānos/ ...

-         Pilsoni, pagaidiet! Kādēļ jūs iebāzāt kabatā to odekolonu? 
     Tas maksā 8 rubļus.

-         Vai, dieniņ! Es jau gribēju lētāku...

#

-         Dodiet man, lūdzu, 2 kg liellopu gaļas.

-         Jums iesaiņot vai tepatās?

#

-         Pretīgais vīrieti, tu atkal esi piedzēries?!

-         Nedusmo, sieviņ, es tev šodien nopirku kažoku!

-         Un kur tad viņš ir?

-         Bet tajā bija blusas... tad es stiku Kažu un mēs no bēdām ...

Noskatoties filmu „Sieviete, kuru gaida?”

Viena tante – Šito rupjo jaunatni! Pateic vien! Redziet, agrāk jau nebija muļķībām laika. Es, piemēram, visu savu bērnību gāju ganos.

Otra tante – Es gan esmu rīdziniece. Es gāju bērnudārzā.

Viena tante – Vai tad tolaik jau bija bērnudārzi? Es zinu gan, ka bija tā saucamā „Bāriņu patversme”. To jūs domājat?

Otra tante – Nē taču! Bija latviešu un vācu bērnudārzi. Intiliģentākās latviešu ģimenes savus bērnus sūtīja vācu bērnudārzos. Es arī gāju tādā. Ziniet, bitte schoen un danke schoen.

Viena tante – Ā, nu ja! Man arī vienai kolēģei meita iet debilo skolā. Tā nu iznācis. Nekā nevar darīt.

Otra tante – Ko jūs atļaujaties? Vācieties ārā!

Viena tante – Es esmu sabiedriskā transporta līdzeklī un man ir biļete. Nekur es neiešu.

Otra tante – Fui!

Viena tante – Pē!

Otra tante – Ak, tu vecā ...

Viena tante – Tu pati esi veca ...

Otra tante – ...!

Viena tante –  ...!

Otra tante – ...!

Viena tante – ...

Visu to - kaut kur... pa ausu galam dzirdējis 
„Dialoga” durvju avīzes pusredaktors: Fredis /1982. gada, 26.  novembrī/