Livars – Vai tev jau ir autovadītāja apliecība un ar mašīnīti braukt proti?

Anta Baidekalne – Kā tad topošā automehāniķe... bez autovadītāja apliecības. Šogad godam nokārtoju, domāju, ka šobrīd tā ir tikai rozā kartīte, alkstu iemācīties braukt tiešām – labi, sajust mašīnu, spēt "savākt" šo brīnišķīgo, tehnisko izgudrojumu arī agresīvos apstākļos.

Livars – Vai tu jau esi noskatījusi kādu modelīti arī sev?

Anta Baidekalne – Jā, patiesību sakot, pat divus. Vienu –

vēlos tieši tādu, kāda bija mana pirmā mašīna, ar ko iemācījos braukt, bet otra – ikdienas braukāšanai, noteikti ar agresijas piesitienu...

Livars – Anta, tak saki, vai tas ir BMW, Audi... vai...?

Anta Baidekalne – Viennozīmīgi – Audi. Tā ir mana marka.

Livars – Ha, man prieks! Pirmo gribēju saukt – Audi! Bet uzrakstīju –

BMW... Man ir bijuši Zaparožeci, Žiguļi un VW... Visu laiku esmu gribējis Wohnmobili, bija tikai pieāķējams treileris... kāpēc tev patīk Audi?

Anta Baidekalne – Ir tikai viens iemesls kāpēc neesmu BMW fane, bērnībā man sastāstīja, ka tā vienkārši nav mašīna... un šobrīd liekas, ka tāda mašīna ir gandrīz katram otrajam latvietim... tas varētu būt vēl viens  iemesls. Man vienkārši nepatīk būt tādai... kā citi. Mans auto –

 Audi 80 Coupe 2.2l 1987.gada. Bijusī brāļa mašīna, kurai biju pieķērusies no visas sirds. Dažkārt, braucot ar mašīnu, pārņem tāda sajūta, ka tā nav tikai detaļu kaudzīte, bet gan... kaut kas ar dvēseli, ar savu personību...