Didzis Rāgs – Grūti būs atbildēt, taču mēģināšu. Lai ko mēs domātu par Ziedoni, mēs nedrīkstam aizmirst to –
ko viņš ir devis Latvijai, tās kultūrai. Un zini, viesojoties pie Ziedoņa, mūs pārņēma sajūta, ka valsts un sabiedrība ir pametusi viņu, viņa idejas un paveikto darbu likteņa varā... Tamdēļ – daļa no Mazās kavalērijas cilvēkiem, un tai skaitā arī es, izdomāja un nodibināja Imanta Ziedoņa fondu "Viegli", ar mērķi palīdzēt gan pašam Ziedonim, gan arī turpināt īstenot viņa idejas.
Livars – Vai jums ir viegli?
Didzis Rāgs – Cenšamies visu nesarežģīt, tomēr zināmas grūtības ir...
vai tad nu bez tām iztiksi?
Livars – Tev ir tikai 28 gadi, tas ir daudz, vai maz? Kas ir tāds, ko vēl –
no visas sirds gribas?
Didzis Rāgs – Tas ir vecums, kurā tu sāc saprast – kas ir dzīve...
Es apzinos, ka esmu daudz ko jau ieguvis un paveicis šai laikā, un apzinos arī to, ka varēju izdarīt vairāk... Grūti pateikt, ko mana sirds vēlas, neesmu ar viņu tā kārtīgi izrunājies... jau ilgu laiku... Visticamāk... tagad vairāk par visu vēlos sakārtot savu dzīvi tā, lai mazāk dzīvotu pagātnes valgos, lai varētu vairāk dot labumu ģimenei, sabiedrībai, Latvijai...
Livars – Didzi, ko lai dara tie cilvēki, arī jaunieši, kuriem šķiet, ka viņu ātrvilciens jau tālu aiz līnijas, kur saule riet... Tie, kuri arī gribētu ”kruto„ moci, dienesta mašīnu, ārzemju /tālos/ komandējumus, lauku mājas, atpazīstamību...

Nav komentāru: