Savs laiks paredzēts, kad mīlēt, un savs laiks, kad nīst;
savs laiks karam un savs laiks mieram.
Bet kāds labums tad darītājam no visām savām pūlēm?
Es esmu dziļāk ieskatījies ciešanu pilnā uzdevumā, ko Dievs ir uzlicis cilvēku bērniem, lai viņi ar to mocītos.
Visu Dievs ir savā laikā jauki iekārtojis, pat arī Mūžību Viņš ir licis cilvēku sirdīs; žēl tikai, ka cilvēks nevar izprast Dieva darbu – ne tā iesākumu nedz galu.

Nav komentāru: