Tā es atzinu, ka cilvēkiem nav nekā labāka kā priecāties un labi justies savas dzīves laikā, pievienodams tam tomēr atzinumu,
Ka tas tomēr ir Dieva dāvana, ja cilvēks neraugoties uz nepārtraukto sava mūža piepūli, tomēr ēd, dzer un nereti pat dzīvi arī bauda.
Es atzinu, ka viss, ko Dievs dara, tas paliek mūžīgi: tam nevar neko nedz pielikt, nedz atņemt, un Dievs to visu tā ir iekārtojis, lai viņu bīstas.
Kas tagad ir, tas jau sen ir bijis, un kas vēl būs, tas arī jau sen ir bijis, jo Dievs atjauno nereti arī jau sen pagājušo. /3. nod. 1- 15/

Nav komentāru: