Atis – Tā ir spēcīga adrenalīna deva, jo pretinieks man klūp virsū, lai tik iemestu vārtos... Bet es viņam klūpu pretī, lai atņemtu bumbiņu.
Bet tā arī ir uzticēšanās, jo mani komandas biedri uzticas man, un es viņiem. Tagadējā komandā "Ķekavas Bulldogs" man ir lieliska sadarbība ar aizsargiem. Zinu, ja es būšu labajā pusē pie vārtu staba, tad varu neskatīties atpakaļ, jo otru pusi būs paņēmis mans cīņu biedrs...
Bez tā visa ir jābūt lokanam, veiklam, ar labu reakciju un jāprot „lasīt” spēli.
Livars – Cik ilgi tu jau esi florbolā?
Atis – Hmm... Jāpadomā. Tā bija 5. klase, kad mēs džeki sporta stundās bliezām florbolu, kā nu mācējām. Un tad mēs izdomājām, ka gribam trenēties. Savācām vairāk kā 30 gribētājus un sarakstu iesniedzām sporta centra direktorei. Pēc mēneša mums bija jau treneris, un tad tas viss arī sākās – pirms 7 gadiem Ropažos.
Livars – Re, tu pieminēji savu dzīves vietu – Ropažus.
Nepietiek ar to, ka tu katru rītu no Ropažiem brauc uz tehnikumu...bet, treniņi tev notiek Ķekavā! Kāpēc tā, un tam jau arī vajag lielu gribasspēku un izturību?
Atis – Jā, tā tas ir! Man piedāvāja spēlēt Ķekavā, un es to izmantoju, jo zināju, ka tas būs cits līmenis. Un no tā brīža, kad ir šī lielā braukāšana, mamma man bieži saka, ka izskatos noguris, lai arī tā tas īsti nav. Florbols man dod iekšēju spēku! Es varētu nospēlēt spēli pēc spēles un būt laimīgs par padarīto.
Protams, ka bez ģimenes ar’ nekur tālu netiktu. Mans patēvs pēc katra treniņa atbrauc pakaļ. Un paskatās pa kādai spēlei, pēc tām mēs analizējam spēli, manas kļūdas. Un īstais Tētis, kurš dzīvo manā dzimtajā pilsētā Jēkabpilī, vienmēr ir priecājies par mani. Vismaz reizi gadā, kad ir kāda spēle, kura notiek tuvāk viņa dzīvesvietai, atbrauc ar visu ģimeni, ieskaitot manu omīti. Kad es aizbraucu pie Tēva, mums vienmēr ir garas un plašas sarunas par dzīvi. Tie arī ir mirkļi, par kuriem es priecājos.
Un būtiski, ka mūsu treneris Ints Vancāns ir brīnišķīgs cilvēks, kurš spēj mūs labi gan fiziski, gan garīgi sagatavot spēlei. Kā nekā viņš Ķekavas virslīgas komandu aizveda līdz 1. vietai un ne reizi vien.