Livars – Nākamgad tu absolvēsi Rīgas Valsts tehnikuma Ekonomikas nodaļu, kāds skatījums zinību un sporta nākotnē, Upeniek?
Atis – Es noteikti turpināšu mācīties augstskolā, arī ekonomiku. Bet kur? To vēl īsti nezinu, centīšos tikt mācīties ārpus Latvijas. Ja palikšu tepat, tad studijas mēģināšu apvienot ar sportu. Florbolā cīnīšos, lai iekļūtu virslīgā un piepildītu savu sapni. Bet ja mācīšos ārzemēs, tad jau redzēs, kā būs ar manu sportu...
Izglītība ir primārais, jo ar sportu nenopelnīšu...
Livars – Vispār jau, Ati, man ir prieks par tevi, tevī ir daudz labestības un sirsnības, tu esi atsaucīgs, laipns un izpalīdzīgs. Bet ir viena lieta, ko gribu tev vaicāt...
Kā tu jūties pēdējo dienu – kā astoņpadsmitgadnieks?...
Jo rīt, 14. maijā 6:30 Tev jau būs deviņpadsmit!
Atis – Paldies, Livar, par skaistajiem vārdiem. Es jūtos brīnišķīgi, jo būšu nodzīvojis vienu pilngadības gadu. Un nākamais būs pēdējais padsmitais gads, tad nāks jau divdesmit. Un uzreiz liekas, ka dzīvē būs daudz kas savādāk... bet nāksies jau pašam cīnīties!
Livars – Lai ir skaists tavs laiks, Ati!