Šeit ir pavasaris. Kā ar laiku mums Latvijā?
Lasīju par plūdiem Jūrmalā, nē Jelgavā, bet nezinu, vai tās ir preses pīles vai arī īstas pīles jau pa upēm peld, nevis staigā. Lasīju arī par visu ko
politisku, jaunas grupas veidojās, jauni zīmoli un saukļi. Lasīju arī
kādā angļu izdevumā par latviešu likteni un cilvēku straumēm kādā
vidienes pilsētiņā, kuru varbūt nu jau var pārdēvēt no Peterborough
uz Pēterpili. Ne vairs lasu par, bet satieku dzīvē latviešus Londonā,
kuri, atbraukuši uz Angliju, tomēr tā pa īstam neatrod savu vēlmju
piepildījumu naudā. Nauda ir, dzīvoklis ir, arī latviešu sabiedrība
ir, bet laime tā arī neatrodas. Ilgas pēc materiālas drošības, pat ja
piepildītas, nedod mieru. Par pārsteigumu, patiesu mieru šiem pāris
latviešiem dod Kāds, kurš neatstumj, pie kura nākot, nesalkst, un,
kuram ticot, neslāpst. (Jņ.6) Atklājās jauna vērtību skala, pēc kuras
patiesa bagātība ir kā nejauši uzieti dārgumi, kuru vērtība
nepielīdzināma šīszemes materiālām. (Mt.13:44)