Livars – Mēs ar tevi satiekamies pavasarī... un arī tu esi savas dzīves pavasarī... Kas ir tas, ko Tu redzi un par ko Tu priecājies, Matīss?
Matīss – Es priecājos par to, kas man ir dots, par to, ko esmu sasniedzis, un par to, ka es vēlos pilnveidot to, ko esmu sasniedzis. Esmu priecīgs par to, ko tu teici, ka tikai 5 % no visiem cilvēkiem ir mākslinieki un ka arī es esmu uz to pusi tendēts... Dažreiz ir tā, ka sabiedrībā, kurā esmu spiests uzturēties, ir grūti iejusties, jo nespēju atrast kontaktu, taču ar domubiedriem man ir ļoti viegli saprasties, sastrādāties.
Livars – Kur ir tā zeme? Kas ir tavi domubiedri?
Matīss – Tie ir Baldones un Vecumnieku apvienotais simfoniskais orķestris /diriģenti: Solvita Loka un Aigars Dziļums/, kā arī Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas pūtēju orķestris /diriģenti: Jānis Retenais un Andis Karelis/. Arī Vecumnieku novada Jauniešu koris un, protams, daudzi jo daudzi mani draugi un arī kursa biedri.
Livars – Kāds tu gribētu būt pasaulē, kurā cilvēki ir tik dažādi, ar tik savdabīgiem un atšķirīgiem dzīves uzskatiem? Ko tu gribētu pateikt saviem vienaudžiem?
Matīss – Es vēlētos būt citiem par paraugu, es gribētu, lai cilvēki apzinās, ka katrs ir personība un katram ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi.