Matīss Pļavenieks: – Pūtīšu, pūtīšu…





Livars – Sveiks, Matīss!
Zini, ir tā – ka pilns maiss ar burtiem, tie visi krustu šķērsu saķērušies, sakratījušies, un mums ar tevi no tā visa ir jāuzraksta kāda dziesma, kuru cilvēki vismaz vienu reizi spēs līdz galam noklausīties…
Un mums šis gara darbs ir jāveido divatā: Tev –
Matīsam Pļaveniekam un man – Livaram...
Matīss – Sveiks, Livar! Labi! Bet redzi, mēs visi esam tik aizņemti, ka vienīgais brīvais mirklis – vēlu vakarā un tad arī tikai skaipā…
Livars – Varbūt pārlieku ātri dzīvojam?…Arī ar tām skaņām, kuras tu spēj ienest mūsu pasaulē?...
Man tevi ieteica kā skanīgu un garīgi bagātu cilvēku...
Ko tu par to saki?
Matīss – Hm… man patīk dziļas tēmas, garīgas lietas,
ne tikai aprobežoties ar materiālo, kas mums apkārt un ir tik augstu vērtēts ...

Nav komentāru: