Livars – Jā, pateicoties sportam esmu apceļojis daudzas valstis un sastapis visdažādākos cilvēkus. Pirms braucu uz Ameriku, es ļoti to vēlējos, bet, kad bija pagājis tikai mēnesis, tur man pietrūka tuvinieku bez kuriem es vienkārši nevarēju vairs izturēt… Es labprāt būtu palicis Amerikā ilgāk, ja man blakus būtu tuvie, kas mani vienmēr atbalsta un palīdz.
Livars – Mans tēvs esot bijis vācietis un es ar viņu nekad neesmu ticies, bet mana omīte, mamma… un tagad, daudzi mīļie un vistuvākie draugi mani sauc par – Līvi...
Kā tu tiki pie šī – pasaules viena no visskanīgākajiem un ietilpīgākajiem vārdiem... Livars?
Livars – Mana mamma man ir stāstījusi, ka viņa bija šo vārdu kaut kur dzirdējusi un pirms manas dzimšanas, viņa jau zinājusi, ka man būs tāds vārdiņš… Mīļie mani sauc tāpat, Livars, bet pasmejoties – par Livuriņu. Tik tikko uzzināju, ka laikā, kad māmiņa gaidīja manu māsiņu (tagad viņai 19), tad jau bija vārds Livars izdomāts. Jau iepriekš es biju gaidīts!
Un man gribas pateikt, ka vecāki mani mīl tik pat stipri, kā es viņus!