Livars – Cik tas ir tālu no pilsētas?
Kaspars – Keilir ir kādus ~ 30km no Reykjavikas. Bet jau pašā sākumā, visu laiku... kaut kas atgadījās... nekādi nevarējām arī atrast ceļu uz kalnu, lai gan tas ir diezgan populārs. Norādes, kā nokļūt neatradīsi. (vispār tas šeit ir "normāli", ka norāžu ir ļoti maz vai nav vispār).
Livars – Latvijā ir tieši tāpat!...
Kaspars – Nu nez, domāju, ka LV ir vairāk...
Livars – Tas glaimo!
Kāds bija jūsu apģērbs un ekipējums izejot no mājām?
Kaspars – Īsti gatavojušies nebijām, tādēļ – zābaki, bikses, jaka, termo veļa... Kompasu pazaudējām jau pašā sākumā. Vismaz labi, ka anglim līdzi bija lukturītis... Kā jau teicu, sacīja, ka būs viegla pastaiga. Nebijām rēķinājušies, ka noklīdīsim, pēc tam, kad – būsim nokāpuši no kalna, vispār vēl joprojām nesaprotam, kā tas mums izdevās...
Livars – Cikos jūs konstatējāt, ka pastaiga ieilgst?
Kaspars – Sākās tas jau pašā iesākumā, kad laikam, pa nepareizo ceļu (nemarķēto) sasniedzām kalnu. Bet pēc nokāpšanas devāmies virzienā, kur būtu jābūt auto. Redzamība bija ļoti slikta (migla, lietus). Pēc kāda laika, kad bijām gājuši uz auto, nogriezāmies, kā mums likās, uz takas, kas ved uz autostāvietu... gar vienu malu visu laiku bija lavas lauks ar lavas akmeņiem, otrā pusē normāla kalnu grēda. Tādēļ noturējām šo taku par pareizo, bet tā nebija, to sapratām pēc kādām divām stundām. Un tad jau vairs nebija ne jausmas – kur esam... Visapkārt kalni, pauguri, redzamība slikta...