Livars – Sveiks Kaspar, prieks ar tevi atkal sastapties! Kādi jaunumi Islandē?
Kaspars – Četrpadsmitajā martā bijām kalnos...
Livars – O! Lieliski! Vai augstu?
Kaspars – Mūsu mērķis bija Keilir vulkāns, diezgan stāvs...
Hm... No vienkāršas pastaigas pa kalniem – viss beidzās ar apmaldīšanos un ICE-SAR saukšanas, lai palīdz nokļūt līdz auto...
Livars – Cik cilvēku bija jūsu komandā?
Kaspars – Mēs pavisam bijām četri... trīs studējošie un viens vieslektors, pēc tautības anglis, bet tā – dzīvo un strādā Francijā, skaitās atzīts seismologs pasaulē.
Livars – Tas tā, kā tajā dziesmā: Mēs pavisam bijām četri...
Dziesmā par Kaupēnu... Un ko studē, tie – kuri studē?
Kaspars – Viens izstrādā maģistra darbu seismoloģijas modeļiem, otrs biznesa inženieriju, vai kaut ko tamlīdzīgu... Draugs, kurš organizēja pārgājienu teica, ka būs viegla pastaiga pa kalniem... ilgākais 3 stundas, tāpēc no Reykjavikas devāmies tikai 13.00, ar plānu – mājās būt 16.00
