Turpinājām iet, līdz mistiskā veidā uzgājām iezīmētu taku, sapratām, ka tai būtu jāsasniedz autoparks, turpinājām iet pa viņu, līdz nonācām pie mietiņa ar numuru 89. Tad sapratām, ka esam šo vietu jau šķērsojuši ceļā uz kalnu. Gājām pa to, abas takas puses liecināja, ka esam uz pareizā ceļa (grēda un lavas lauks), bet tā nebija, jo pēc 25 minūtēm...