Haralds Aide
(1940–2002)
Neirologs,
neiroķirurgs,
Habilitētais
medicīnas doktors,
bijušais Rīgas
Stradiņa universitātes profesors.
Nereti pirms galvas
vai muguras smadzeņu operācijas pacienti man saka: "Dakter, es
baidos, vai pēc operācijas es piecelšos, vai spēšu staigāt, sakarīgi domāt
un runāt."
Es viņiem atbildu:
"Nebaidies ne nieka, tur pie operāciju galda mēs būsim vairāki vīri un
viens no viņiem būs Jēzus Kristus."
Tie ir vārdi, kurus es
pats tiku daudzkārt dzirdējis profesoru sakām, mūsu kopējā ceļojumā pa Lielbritānijas
baznīcām,
kopā ar Mateja Draudzes aktīvistiem.
kopā ar Mateja Draudzes aktīvistiem.
Profesoram bija savs
sakāmais, man savs.
Man ir bijusi tie
vienreizēja un neaizmirstamā priekšrocība būt Haralda Aides Ģimenes draugiem!
Arī vairākos ceļojumos
mums bija tik ārkārtīgi interesantas un saistošas sarunas, ka nereti cilvēki
kautrējās mūs
iztraucēt ...
Ar Haraldu bija
interesanti, Viņš bija aizraujošs sarunu biedrs un
īsts Draugs. Man bija
arī tā laime 2000. gadu sagaidīt Haralda
ģimenē. Pagalmā,
sniegā ar svecēm un šampānieti!
Gribu jums publicēt
kādu Profesora veltījumu man - kārtējās jubilejas reizē. Ticu, ka arī jums
Haralda
sacītais būs lietderīgi.
Haralds Aide:
Var izbrīnīt, ka
apsveikums rakstīts uz netradicionālas kartiņas.
Ar nolūku.
Vispirms, kamēr
pasaulē būs gaisma, ūdens, augi,
dzīvība, būsim arī
mēs.
Otrs, visiem mums ar
šīm vietām saistās kopējas atmiņas.
Tālāk tā ir Dieva
radītā plašā pasaule.
Un varbūt, kaut kur
aiz upes,
kurā kristījušies mūsu
senči, ir vēl kāda svēta vieta...
Lai labās atziņas, ko
atceries dara prieku.
Nejūties vientuļš
nekad, nekad noguris,
nekad vīlies savā
darbībā.
Priecājies, ka esi
sagaidījis jaunu dienu,
vēl vari strādāt lielā
Druvā,
tikties ar Dievu, lai
arī šī tikšanās ir ļoti garīga.
Arvien tici, ka dzīve
dāvās kaut ko brīnišķīgu.
Es jums un Jums, ļoti
iesaku izlasiet šo, no manas topošās
grāmatas uzmetuma,
esmu pārliecināts, tas jums palīdzēs un
noderēs Mūsu Dzīvi
Dzīvojot!
Stāstu "Haralds
Aide"
2 komentāri:
Ar puķēm eju Haraldos, ar dzīvu liesmiņu- Svecīšu vakarā, vēl jau pienāku arī tāpatvien, lai pastāstītu Ārstam par dzeni, kas virs Viņa priedē klaudzina, lai apliecinātu, ka sarkankošā vīnstīga joprojām mīl šo priedi, lai izstāstītu par pirmā sniedziņa vieglo pūciņu... Ar šo Ārstu varēja runāt ne tikai par slimību. Elita.
Paldies, Elitas kundze! Svētu patiesību rakstāt : Ārsts un Cilvēks!
Tādus Cilvēkus sastapt Dzīvē ir liela veiksme un laime.
Protams, arī Ilzes līdz esībai Haralda Dzīvē bija liela nozīme,
ko nedrīkst nepieminēt!
Ierakstīt komentāru