Viņu piemiņai ...









2015.04.04. Latvija


Piedod man biedri! 
Mēs vienmēr pamanām par vēlu, ka otrs arī ir cilvēks. 
Kāpēc mums neatgādina ik uz soļa, 
ka jūs esat tādi paši nabaga puiši kā mēs un 
jūsu mātes bēdājas tāpat kā mūsu mātes, 
un ka mums ir vienas un tās pašas bailes no nāves, 
ka mēs ciešam un mirstam vienādi!





























Cik bezjēdzīgs kļuvis itin viss, 
kas jebkad rakstīts, darīts, domāts, 
ja ir iespējams kaut kas tāds! 
Viss bijis meli, nekam vairs nav nozīmes, 
ja gadu tūkstošus kultūra nav spējusi aizkavēt šos asins plūdus, 
šo simtu un tūkstošu moku kambaru rašanos…
/  ""/




3 komentāri:

martinealison teica...

Bonjour cher ami,

Des stèles qui me remplissent d'émotion... Comment ne pas être interpellé ?...
Un partage émouvant.

❀ Gros bisous ❀

Livars teica...

Paldies! Diemžēl - realitāte ...

Anonīms teica...

Koks kokā. Vārdi akmenī. Dzīvie šajā pusē.