Livars Jankovskis "STĀSTI VISIEM"

Cūkas

Dzirdēju ļaudis runājam, ka Rīgas

Vidzemes tirgū esot svaigi un veselīgi,

tieši mūsu laukos ražoti pārtikas labumi.

Tā arī es, kādu svētdienas priekšpusdienu

devos uz izdaudzināto andeles vietu.

Grēks žēloties, visa kā bija gana, siers, piens, biezais piens,

krējums, lauku ļaužu oliņas un gaļa …

Šāda un tāda, sarkana un balta, jēra un vistas …

Arī manu uzmanību pievērsa –

kāda īpaši manierīga tirgotāja, iespējams, profesionāla …

Viņa uz viena no gaļas āķiem, blakus beigtajai cūkas miesai

bija uzkarinājusi nelielu, pārnēsājamo radioaparātu.

Tirgus bija vēl samērā patukšs un lielajā paviljonā

radio skanēja uz visu klapi.

Nezinu, vai pircēju pievilināšanai,

vai savas nepieciešamības pēc, aprāts darīja savu.

Pie letes jau bija salasījies kāds bariņš cūkas gabaliņa kārotāju.

Kad arī es gāju uz to pusi, izdzirdēju,

ka pa radio sākas svētdienas rīta svētbrīdis.

Kāds pazīstams mācītājs, rīta pārraidi sāka ar

lasījumu no Bībeles: Un ļaunie gari, no cilvēka izgājuši,

iegāja cūkās, un ganāmais pulks nogāzās no kalna ezerā un noslīka. /Lk. 8:33/ … 
Tirgotāja žēli noskatījās uz pamazām izklīstošo rindu un savu nabaga

cūciņu, kura nu tur gulēja, gabalos sacirsta,

un pagaidām, nevienam tā īsti nebija vajadzīga …

STĀSTI VISIEM

/turpinājumi sekos/