Mīlestības
dārzs …
No agras bērnības biju
pārņemts ar
Omītes vakara dziesmiņām,
pasaciņām,
dažādiem stāstiem par
lielo un skaisto,
bet ne tik vieglo – Dzīvi.
Vēl negāju skolā, kad jau
pratu lasīt un laikskaiti pazīt …
Mājās atradās pietiekami
daudz grāmatu un savai lasīšanas kārei,
galvenokārt izvēlējos tās
grāmatas,
kuras mamma nosauca par
pieaugušo romāniem …
Viena no tādām - Apuleja „Zelta ēzelis” …
Tās īpašās vietas pārlasīju atkal un atkal …
Pavisam agrā bērnībā man
uzdāvināja
Mirdzas Bendrupes
„Visskaistākais dārzs”.
To lasīju kopā ar kaimiņu
govi, kuru pa laikam ganīju …
Ne reti viņa pienāca pie
manis, izplūca pa lapai no grāmatas,
apēda un pa virsu uzēda savu zālīti.
Grāmata patiešām bija
zaļa, zaļa un man arī ļoti patika.
Beigās govs apēda visu
grāmatu, palika tikai vāki ar uzzīmētu koku,
kas laikam, govij šķita
par sīkstu …
Toties es atļāvu viņai no
kājas novilkt vienu zeķi …
arī to trakā pienakanna
bija gatava sagremot …
Centos to viņai izraut no
mutes, bet baidījos mēli noraut …
tā es paliku ar vienu zeķi
un atmiņām par
Visskaistāko dārzu …
Gāja gadi un pats jau biju
uzrakstījis vairākas dzejoļu grāmatiņas,
kad salikšanā atradās kārtējais gara darbs „Pacelties spārnos”.
Grāmatas atvēršanas svētki paredzēti Amerikā, kur biju uzaicināts.
Vēl tik nedaudz dienu - līdz
pirmo eksemplāru nodrukāšanai,
kad vēlā vakara stundā
piezvanīja grāmatas redaktors un teica,
ka tas ir Mīlestības Dārzs
…
Un steidzīgi vajadzīgs
kāds dārznieks, kas varētu uzrakstīt priekšvārdu …
Laika bija atlicis maz,
par notikumu pavērsienu vairs
nevarēja atļauties daudz domāt domāt,
nevarēja atļauties daudz domāt domāt,
vēl jo vairāk, man tāds
dārznieks bija …
Nākamajā dienā
priekšvārds, apejot mani jau atradās redaktoram uz galda …
Pēcpusdienā man atveda
maketu apstiprināšanai …
Uz vāka redzamas mans akvarelis
un
Livars Jankovskis –
„Mīlestības Dārzs” …
Dārznieka rakstītais
priekšvārds bija izcili lielisks un skaists.
Tikai, tikai … tas nebiju
es … Atsevišķas teksta vietas, kas lika domāt,
bez maz vai … mani – kā
eņģeli zemes virsū …
Steigšus iebildu visiem
par visu un lūdzu priekšvārdu izmainīt,
vai atgriezties pie
iepriekšējā nosaukuma „Pacelties Spārnos”.
Lēmums man bija
nelabvēlīgs, priekšvārdu neizmainīja,
tāpat arī grāmatas nosaukumu …
Visi palika pie „Mīlestības
Dārza” solot ievērojamu publicitāti un
kā labu lasām vielu ar lielām tirāžām, it īpaši - skolu
jaunatnei …
Es teicu, man nevajag ne
vienu, ne otru, ne trešo …
Ļaujiet man pašam lidot,
grāmatas nosaukums būs -
„Pacelties Spārnos”.
Man iebilda, ka viss jau ir
sagatavots drukāšanai ... un parīt
man ar pirmajām grāmatām jālido uz Ameriku …
Labi, uz Ameriku lidošu …
Bet grāmatas nosaukums,
vienalga kad, būs – „Pacelties Spārnos”.
Ar to tad nu biju
atteicies no visa …
Sapratu, ka arī Amerikas
latviešiem man nāksies paskaidrot savu lēmumu,
un, ka esmu izjaucis arī
viņu labos nodomus …
Dienu pirms izlidošanas aizgāju
uz netālo, tik ierasto meža nostūrīti …
Parunāties, varbūt arī
kādu asaru izraudāt …
Jo pirms pāris dienām,
visai sentimentāli,
tika atzīmēta mana kārtējā
dzimšanas diena …
Aprīlis …
Mežā daudzviet vēl baloja
sniegs …
Aizgāju līdz vietai, kur
vasarā,
starp divām priedēm
iesietā šūpuļtīklā,
biju daudz ko jauku
uzrakstījis …
Tas ir sentiments … un rīt
man jāaizlido,
tālu, tālu, kas zina kā …
Tad, mazā meža laukumiņā,
kur saule jau bija sniegu izkausējusi,
pamanīju mazu, raibu,
sūnās gulošu, taurenīti …
Es nometos pie viņa uz
ceļiem …
Zeme bija stindzinoši
auksta un mikla …
Kur tā steidzās mazā, skaistā dvēselīte? …
Es tuvināju viņam lūpas un
ilgi, ilgi
to sildīju ar savu dvašu …
Tad –
Taurenītis
Pacēlās Spārnos, apmeta
loku un aizlidoja …
… Pēc pāris gadiem, man
tehnikuma direktore lūdza,
vai man neesot padomā kāds
darbs,
ko dāvināt absolventiem
izlaidumos …
Jā, Pacelties Spārnos …
Jā, no Visskaistākā Dārza,
Mīlestības Dārza,
Pacelties Spārnos! …
P A C E L T I E S S P Ā R N O S
un tad - virziet visu lapu līdz beigām
/turpinājumi sekos/
4 komentāri:
Bonjour,
Histoire à suivre... Je ne sais pas si google fait la traduction correcte mais mots sont si beaux !
Gros bisous ❀ ☼ ❀
Paldies! Mums atliek tikai uzticēties un ticēt ...
Smaids līdz ausīm par nešpetno govi :)
Atmiņās autausa bērnības laiks, paldies!
Paldies! mūsu vide izceļas ar grāmatu lasīšanu un rakstīšanu ... Labākos darbus pat govis labprāt uzņem sevī ...
Ierakstīt komentāru