30.09.2014.
Vēl rudens, vēl pēdējais krāsu košums ...
Meža smaržojošais dzestrums ...
Kāda aizlūzusi suņu sēne ... 
Kur palikuši putni? ...
Un kur esam mēs?...
Vai šeit, vai kaut kur, pie kāda,
kādam līdzās ...
Tik katrs krītam savu, savu vienīgo, tik īso
un putna trauslo 
Dzīvi ...
Vakar pie manis atkal bija ātrie ...
Tu skaties griestos, vai Debesīs ...
Tad, kā Dzīvības mirkļa polisi - 
noplēš kardiogrammas izdruku ...
Vēl izdara to, un vēl pasaka kaut ko ...
Turieties, nedomājiet, nedomājiet arī par -
To ...
Jā ..., ielasiet sev ābolus, dežūrējot  noderēs ...
Paldies, protams ...
Lai Jums labi ...
Jums arī ...
Dzīve, Dzīvē ...
Tad kāds teica, klausies, es pie Tevis palikšu pa nakti ...
Paldies, paliec gan, ja vari ...
Re, un atkal - jauna diena ... jau kura
pēc kārtas ...
Mūsu -
Dzīves vislaimīgākā diena ...