Attēlā, divi lieliski un patiesi iecienīti,
garā un savā varēšanā neuzvarami vīri.
Matemātikas pasniedzējs - Ernests Veinbergs, kas
agrā bērnībā zaudēja labo roku, vēlākajos gados ieguva
divas augstākās izglītības, izaudzināja un izskoloja divas meitas.
Elektrotehnikas pasniedzējs - Oļģerts Roze, kuru visi sauca
par cilvēku ar zelta rokām ...
Lai gan Leģionā bija zaudējis abām rokām visus pirkstus ...
Bet - Oļģerts nelietoja tādus izteicienus:
To es nevaru, tas man ir par grūtu un neiespējami ...
AR DARBA SARKANĀ KAROGA ORDENI APBALVOTAIS
RĪGAS INDUSTRIĀLAIS POLITEHNIKUMS /RIP/
Tallinā, Rīgā, Viļņā, Kauņā un arī Kaļiņingradā, lai Baltieši vieni nesatiktos,
notika Mākslinieciskās pašdarbības festivāli.
Tiem ar patiesu neatlaidību gatavojās visi pašdarbnieki.
Tie bija ļoti labi organizēti, plaši pārstāvēti un ar augstvērtīgu sniegumu.
Protams - visam bija jānotiek
"padomju saules" gaismā ...
Visu dalībnieku uzstāšanās bija jāsāk ar
tā laika sistēmas un pastāvošās iekārtas slavināšanu ...
Tāda bija prasība ...
Otrā no kreisās - Erna Muraško, ilgus gadus vadīja mūsu tehnikuma
jaunos māksliniekus. Bija Dāma - vārda vislabākajā nozīmē.
Ar eleganci, manierēm, iejūtību, labsirdību.
Ilgus gadus Muraško kundze bija dziedājusi slavenajā
Reitera korī!
Priekšplānā - Piecdesmitajos gados darinātais,
ceļojošais festivālu
Kauss.
Deju pasniedzējs Gunārs Rubenis -
izcils savas lietas pratējs.
Blakus viņam - Livars Jankovskis.
1988. gada festivālam Rīgā, kurš bija arī pēdējais ...
Uzdrošinājos izveidot šādu Festivāla emblēmu ...
1988. gada Festivāla uzrunu saka RIP direktora vietnieks
audzināšanas darbā: Viktors Gustsons,
no viņa pa labi, Erna Murško un RIP direktors -
Boriss Mihailovičs Slobins.
Direktors bija saprotošs un viens no labākajiem RIP vēsturē.
Viņš ļoti labi apzinājās un izprata lietas būtību un gaidāmās
pārmaiņas ...
Domāju, ka Slobinam savus pienākumus nācās veikt izcili
sarežģītā laikā un vis neparedzamākajās situācijās ...
Dalībnieki sveic mani, kā 1988. gada
festivāla virsrežisoru
Starp viņiem ir arī - Fredis!
Un citi, šodien labi zināmi ļaudis ...
Tāds izskatījās, manis veidotais, 1976. g.
programmas noslēgums ...
Pie tehnikuma audzēkņa Arņa Redliha zīmētajiem plakātiem.
Pēc RIP Arnis pabeidza studijas Mākslas akadēmijā.
Arī šodien - mums ir laba sadarbība dažādu izstāžu organizēšanā.
Lai mani vissirsnīgākie sveicieni Redliha ģimenei /īpašs notikums/
un viņa dēliem, kas arī dara lielas lietas!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru