Pļavnieki. Kādā pievakarē,
lēnā pastaigas solī izgāju
tuvējo apkaimi. Centos saskatīt tikai labo,
bet ... parādīšu ari pagājušo laiku
nepievilcīgās bloku ēku kastes, kā
bezgaumības un neērtību kalngalus ...



Netālajā lielveikalā iekārtotā bērnu
zīmējumu izstāde ...







Nedaudz tālāk - piestāja,
arī sirsnīgs, murrātājs, kas bija gatavs
mani pavadīt, kaut līdz pasaules galam ...
Nu, pastaigā pa netālo tuvieni - noteikti ...



Padomju laika blokmāju vienmuļie korpusi ...
Dzīvokļus piešķīra bez maksas ...
Rindas uz tādiem bija bezgalīgas, minimums 20 - 30 gadi ...
Kā vienmēr, bija arī īpaši cilvēki, kas saņēma iespēju dzīvot, tā
laika neiespējamā greznībā - gada, vai pāris gadus esot rindā ...
Vēl bija dažādas komjaunatnes triecienceltnes, kuras
iekarot ieplūdināja ļaudis no visas plašās savienības ...
Iesākumā - kopmītnes, tad - labiekārtots dzīvoklis ....




Tiešām, īpaši nemeklēju nepievilcīgus skatus,
tāda ir šodienas realitāte ...
Mājas un apkārtne apsaimniekotas netiek ...
Tik, tā nedaudz ...





Vēl no padomju laikiem saglabāts bērnu
rotaļu laukums ...
Protams, ir arī labi, mūsdienīgi iekārtoti,
tos arī parādīšu ...



Atsevišķu iedzīvotāju iniciatīvas
izveidotie puķu "dārziņi" ...
Kaut arī tā, bet - apsveicami ...
Gaume - esot ieaudzināms lielums ...
Saku - būs arī skaistāki piemēri,
mūsdienīgāka mazā un lielā arhitektūra ...




Mēs ar minčuku nospriedām - tuvojas vēlēšanas ...
Tātad - arī solījumu laiks ...
Līdz turpmākam!
Apsolu - būs ar'daudz labu skatu, mūsdienīgas mājas,
labiekārtoti, apzaļumoti iekšējie pagalmiņi ...
Kad 1988. gadā Pļavniekos saņēmu dzīvokli, manā
ieliņā saskaitīju tikai 23 automašīnas ...
Tagad to bez gala un malas ...
Vakarā atrast vietu, kur novietot autiņu - nav iespējams ...
Velosipēdu varētu, bet tas jāstiepj augšā, pusi stāva - līdz liftam,
tad tālāk ...
Kaķim labāk ...
Tik nu - nepaprasīju: ir Tev savs kaktiņš, savs stūrītis,
kur gultiņu un bļodiņu nolikt ...
Lai arī kā - bija ļoti labsirdīgs un pieklājīgs ...
Nebija tērpts treniņbiksēs, nespļaudījās un rupji
nelamājās ...



Turpinājums sekos
Lai laba Tava/Jūsu diena!


2 komentāri:

Anonīms teica...

Arī man ir mazs stāsts par dzīvokļiem. Lai būvētu cietumu, tika nojaukta mūsu privātmāja. Tā 1975. gadā saņēmu valsts dzīvokli. 1983. gadā maiņas ceļā ieguvu citu valsts dzīvokli. Nu, 2015. gada 1. janvārī beidzas īres līgums. No valsts dzīvokļa tas pārtapis saimniekam piederošā. Denacionalizācija atdeva vieniem un... atņēma citiem. Privatizēt nebija ko...
P.S. Tā nav sūdzība, tā ir žēlaba.

Livars teica...

Paldies! Bet, Dzīvot gribas ... un smaidīt, un laimīgam būt ... Mums arī Kurzemē mājas atņēma ... Manu Māti dzīvokļu rindā neuzņēma ...
Tā arī dzīvokli nesagaidīja ... \ līdz Dievs piešķīra Mūža Mājas ...