Livars Jankovskis "STĀSTI VISIEM"






Viņu gaidot …



Visvairāk
Labas domas un
Dzīves mirkļus esmu pierakstījis
Mežā un nakts klusumā –
Mājās.
Biju aizgājis pēc brīnuma un
Putnu skaļā prieka …
Tā tur sēdēju un viņu gaidīju …
Mazo, raibo, tik mīļo taurenīti …
Es gaidīju brīnumu …
Vai taurenītis to zināja?
Varbūt …
Vai es zināju, ka tas būs
Viņš …
Taurenīti atlaidās pie manis …
No pieres norāpoja lejup un
Cieši, cieši piekļāvās manam vaigam …

Mazs
Taurenītis
nolaidās man uz cepures...
Un tā es iegāju
Baznīcā –
ar cepuri galvā!







/turpinājumi sekos/


Nav komentāru: