Viņu gaidot …
Visvairāk
Labas
domas un
Dzīves
mirkļus esmu pierakstījis
Mežā
un nakts klusumā –
Mājās.
Biju
aizgājis pēc brīnuma un
Putnu
skaļā prieka …
Tā tur sēdēju un viņu gaidīju …
Mazo,
raibo, tik mīļo taurenīti …
Es
gaidīju brīnumu …
Vai
taurenītis to zināja?
Varbūt
…
Vai
es zināju, ka tas būs
Viņš
…
Taurenīti
atlaidās pie manis …
No
pieres norāpoja lejup un
Cieši,
cieši piekļāvās manam vaigam …
Mazs
Taurenītis
nolaidās
man uz cepures...
Un
tā es iegāju
Baznīcā
–
ar
cepuri galvā!
/turpinājumi sekos/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru