Ielu mode/stils

Manuprāt, mans ģērbšanās stils raksturo laiku un vietu kurā atrodos.

Esmu sajūtu cilvēks, tāpēc vados pēc sajūtām, lai darba vietā,

es justos lietišķi un spētu koncentrēties darbam.

Esot saviesīgā pasākumā vēlos justies svinīgi un tad izvēlos atbilstošu apģērbu,

kas šādu sajūtu nodrošina.

Atminos, ka pirms vairākiem gadiem, 

pēc friziera apmeklējuma braucot uz prakses vietu,

vispirms devos mājās pārģērbties,

jo jauniegūtais matu griezums vairs nebija

harmonijā ar manām sajūtām apģērbā.

Pāri visam, ģērbšanās stilu izvēlos pieklājīgu, ieturētu,

pēc iespējas piemērotāku savām figūras un krāsu niansēm,

kā arī cenšos iemācīties, ka ne viss, kas man patīk, man arī der,

un dažreiz, jāpietiek tikai priecāties par skaitām lietām nevis tās valkāt.

Par rotām esmu interesējusies pat psiholoģijas rakstos,

jo ir bijis laiks, 

kad bez auskariem un krellēm nevarēju no mājas iziet.

Viena no teorijām, ka cilvēki rotājas, 

lai sevi no kā pasargātu.

Man krājumos ir tik daudz rotu, 

ka piepildītu nelielu rotas lietu studiju.

Ko esmu pamanījusi, ir laiks,

kad ar rotām beidzas tāda kā emocionālā saikne un

tad tās tiek noliktas tālāk plauktā, un var paiet

daudzi mēneši, tās nenēsājot.

Ikdienā rotas izvēlos pieskaņojot apģērbam,

labprāt nēsāju auskarus, krelles un gredzenus, 

retāk rokassprādzes un pulksteņus.

Pēc apģērba izvēlos kādos toņos rotas būs,

nejaucu kopā dažādu materiālu rotas, 

ja blūzes pogas ir zelta krāsā, 

tad attiecīgi arī rotas izvēlos pieskaņoti.

Man patīk lieli gredzeni, 

tie man liek justies īpaši sievišķīgi.

Eksperimentus ar grimu sāku jau pusaudžu gados,

izgāju cauri spilgtajām krāsām uz acu plakstiņiem,

tonālo kārtām un saķepušām skropstu tušām.

Esmu pabijusi pie profesionāliem vizāžistiem un tā šo,

vairāk kā desmit gadu laikā izkopju savu grima mākslu.

Patīk arī pucēt draudzenes,

tādējādi attīstot savas zināšanas un iemaņas.

Jau vairāk kā gadu esmu nolikusi malā „neveselīgo”

dekoratīvo kosmētiku.

Pievērsos ekoloģiskiem sejas krēmiem un minerālpūderiem,

lai arī āda var elpot un labi justies.

Man patīk sevi izdaiļot ar krāsām, bet arī vēlos,

lai tas ir pēc iespējas dabiskāk un nekaitīgāk.

Lūpu krāsas lietoju reti, pēc garastāvokļa – pavasara dullumā,

vai ziemas pelēkumā aplieku zaļu lakatiņu un

uzkrāsoju sarkanas lūpas,

acīs parādās cits mirdzums.

Labprāt vēroju dažādu TV raidījumus,

kur dāmas vai kungi tiek apģērbti –

pabijusi vizāžista un friziera rokās,

skaists iznākums man sagādā prieku.

Man vispār patīk skaistas lietas.

Kurpes un somas manā dzīvē ieņem lielu lomu,

jo tā nu ir sanācis, ka tieši apavi un somas ir tie ar ko

cieši saistīts mans maizes darbs.

Bet zinu, ka manai mammai vājība jau no

agriem jaunības gadiem ir tieši kurpes un somiņas,

iespējams, ka var vilkt paralēles un man tas ir iedzimts.

Pati jau bērnībā palīdzēju novalkāt gan mammas,

gan vecmāmiņas augstpapēžu kurpes,

lai gan bija jāvelk ar vilnas zeķi,

bet tam nebija tik izšķiroša loma. 

Šobrīd man ir ap 30 apavu pāru,

bet mēģinu ik pēc sezonas pārskatīt apavus un tiklīdz jūtu,

ka emocionāli apavi vairs nav sirdij tik tuvi –

cenšos tos atdot kādam,

kam tie būt noderīgi un patiešām vajadzīgi,

kā saka, nesēžu kā suns uz siena kaudzes,

ja pati nenēsāju - atdodu kādai citai.

Esmu arī novērtējusi lielisko komfortu,

ko nodrošina kvalitatīvi ādas apavi.

Ādas apavus kopju tik pat rūpīgi kā savu ādu.

Apavi ir jāuzglabā tīri, to āda var sažūt,

tādēļ jālieto barojoši krēmi.

Kā arī neiztikt bez aizsargkrēmiem lietū,

sniegā un mitros laika apstākļos.

Uzskatu, ka katrai dāmai jābūt klasiskām melnām kurpēm

ar zemāku un augstāku papēdi, tā pat ar zābakiem.

Un ja tas ir, tad iespēju robežās jākoncentrējas

uz dažādu krāsu apaviem.

Melns ikdienā jau tā ir par daudz,

man patīk ienest krāsas savā ikdienā ar apaviem un somām.

Arī liela izmēra somas,

bet brīvdienās un saviesīgos pasākumos izvēlos mazas,

krāsainas, elegantas.

Protams, apavi un somas tiek pieskaņotas apģērbam.

Skaistas rokas, nagi tā ir sievietes vizītkarte.

Ja ir iespēja, palutinu sevi salonā pie manikīra speciālista,

ir patīkami justies aprūpētai, bet pārsvarā manikīru veicu sev pati.

Labprāt veidoju gleznas uz nagiem, zīmēju,

daiļoju ar pērlītēm, skatos internetā un gūstu savam

garastāvoklim piemērotas idejas.

Modes tendences es neignorēju, bet izvērtēju,

kas man no „jaunā” piestāvētu un ko vēlētos pamēģināt,

arī konkrētu zīmolu cienītāja neesmu.

Man patīk apģērbus darināt pašai,

bet daudz biežāk es tos pārveidoju.

Svētkos īpaši piedomāju pie tā, lai nekādi nesanāk,

ka kādai dāmai būtu mugurā tāds pat tērps,

tad nu plānojot doties uz īpaši svinīgiem pasākumiem,

rūpējos par apģērba autentiskumu,

to darinot pašai vai apdarinot jau ko esošu.

Piemēram, nopērkot vienkrāsainu kleitu,

papildinu to ar mežģinēm vai pērlēm,

volāniem vai caurspīdīgām piedurknēm.

Variantu daudz, un beigās sanāk,

kas skaists, oriģināls, un par labu cenu.

Manuprāt modei nav jāskrien pakaļ,

bet tai ir jākalpo man. /Izaura/ 

Izaura un Jānis