23.02.2014.
Tik reti gadās izbaudīt pilnīgi
jaunas mašīnas klātbūtni ...
šoreiz man tādu prieku sagādāja 
Didzis!



Braucām apciemot Latvijā dzīvojošos - 
mūsu mazākos brāļus.
Kā agrāk sacīju: uz zvēru dārzu ...





Dīķī pavasarīgi plunčājās lielā zive/zvērs - ronis ...


No šiem - tikai atstātie nospiedumi uz sienas ...



Tāds auto, tik bez ziloņa arī man bija ...



Traki, mūsu dziedošie un daļēji - ēdamie zvēri ...
Traki, traki ...
Un viņi bija tādi laipnīgi ...






Mūsu ceļu iespējamais visurcaurgājējs ...







Nav komentāru: