Livars Jankovskis "STĀSTI VISIEM"








Uz četrām, uz divām, uz trim …


Trolejbuss bija patukšs bet es, nezinu kāpēc,
apsēdos sēdeklī, ka varēju redzēt aizmugurējās durvis un garo,
piecvietīgo  solu.
Tajā gan, brīva bija - tikai viena vieta.
Tā mēs visi, katrs savā nodabā, braucām.
Tad, kādā pieturā iekāpa paveca, visai slikti ģērbta sieviete.
Pār plecu un rokās viņai bija pendelu pendeles,
dažādi piestūķēti plastmasas maisiņi un
veca satrupējusi nūja …
Ieraudzījusi brīvo vietu, viņa apsēdās uz
aizmugurējā, galvenokārt, jauniešu sola …
Degunus raukdami un sejas šķobīdami,
puiši un meitenes, cits aiz cita piecēlās un aizgāja …
Arī es sajutu nepatīkamu smaku,
kas nepārprotami nāca no šīs, domājams –
bezpajumtnieces …
Pēc vairākām pieturām viņa izkāpa.
Gadījās tā, ka trolejbuss pieturvietā uzturējās ievērojami ilgāk.
Pa to laiku varēju redzēt, kā sieviete,
uz nūjas atspiedusies, lēnām aizkliboja …
Tad, viņa strauji apgriezās un nāca atpakaļ.
Pie pieturas, uz atkritumu konteinera bija nolikts neliels
koka zirdziņš …
Uz trim kājām, viena bija nolauzta …
Sieviete paņēma zirdziņu, piespieda pie krūtīm,
noskūpstīja to, un mīļi paslēpa azotē …
Tad paskatījās uz mums –
un devās prom …




/turpinājumi sekos/





2 komentāri:

Anonīms teica...

Lai cik skaista puķe, vāzē ūdens jāmaina.
Paldies par smeldzīgo, bet labestīgo rīta stāstu.
Gaišu redzējumu Jums!

Livars teica...

Paldies! Lai prieks par gaidāmo dienu!