Katru gad' no jauna
Kristus bērniņš nāk
Pie mums zemē ļaunā
Un mūs svētīt sāk.
Nāk viņš katrā mājā
Savā godībā;
Stiprina, kad vāja
Mūsu ticība.
Arī man viņš klātu
Acīm neredzams,
Valda manu prātu,
Rokā vadīdams. /V.Hejs/
Bija Otrie
Ziemassvētki. Jau mazā
gaismiņā,
zem baltām debesīm,
baltā sniegā stāvēju
baltā mežā …
Pasaulē valdīja klusums
un miers …
Kā baltā baznīcā …
Tik biju aizmirsis
izslēgt mobilo tālruni …
Tā
zvana skaņas pārtrauca manu domu lidojumu un
balss
vaicāja, vai jau esot bijis baznīcā?
Teicu
– ka vēl esmu …
Es
izstāstīju kurā, un viņi atbrauca pakaļ,
lai
mani pārvēstu mājās.
Visi apsēdāmies ap baltu virtuves galdu,
dzērām
karstu tēju un grauzām kraukšķīgās,
tik
gardās piparkūkas …
Kad katram
pasniedzu pa mazai saldumu turziņai,
Draugi
teica, ka arī viņiem esot kāda
dāvaniņa
man, tik nu tā, visiem par prieku –
esot
jānopelna …
Labi,
es teicu:
Kad
Cilvēks - tāpat vien -
No sava
Galda
Maizes druskas
slauka, arī
Viņā ir kaut kas
no
Rudzu lauka.
Vai kāds
Karavīrs no
Kaujaslauka.
Kad
Tu tā vienkārši
no
Galda delnā
Maizes druskas…
Tevī ir kaut kas
no
Kristus teiktā,
Kad
Tu ik dienas
apsēdies pie Mūsu
Maizes
Galda.
Un
viņi man pasniedza nelielu,
grezni
iesaiņotu - paciņu,
tā
esot taisnā ceļā no pašas
Somijas
vesta.
Arī
mazie piesteidza aplūkot, kas
man
būs ticis no
Ziemassvētku
vecīša dāsnā maisa …
Smiedamies
sacīju, ka man tagad
jāpieņem
brīnumizteiksme sejā, un
mirdzošais
prieks acīs, lai varētu izsaukties –
ak,
tieši to es no jums arī gaidīju …
Visi,
ar aizturētu elpu skatījās, kā es
izsaukšos
un teikšu –
kaut
kas vienreizējs, tieši to es no
jums arī gaidīju! …
Nē,
tā vietā es viņiem sāku stāstīt par
savām
skumjām, ko izjutu pavadot citus
Draugus
uz Ziemassvētku tikšanos,
Tezē
klostera organizētājā pasākumā, kādā
Eiropas
valsts galvaspilsētā …
Tā būtu gribējis viņiem braukt līdzi,
bet
man bija jāpaliek šeit …
Divas
reizes esmu bijis
Tezē,
un vienmēr - ticies un šķīries ar
asarām
acīs …
Es
turēju rokās mazo nieciņu, un man acīs
atkal
bija prieks …
Tas
bija tieši tas, ar ko gribēju sevi iepriecināt,
kad
viņi aizbrauca …
Es
iegāju veikalā un gribēju to nopirkt …
Atkal
un atkal atgriezos pie greznās vitrīnas …
Tur
bija tas, ko man vajadzēja, ko es gribēju, bet –
bez
kura varēju arī iztikt …
Es
sev teicu, ka ļoti to gribu …
Tomēr,
es to nenopirku …
Tagad
- tieši to man esat uzdāvinājuši …
Vēl
skaistāku, vēl iederīgāku.
Šķiet
– tas nāk no paša
Dieva
rokām …
Paldies
– par šo
Ziemassvētku
prieku!
/turpinājumi sekos/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru