Kā Tev (man) iet? /Lielpilsētā/

18.11. 2013. Jānis un Izaura savā priekā -

neaizmirsa arī mani ...

Dalīta bēda - esot pusbēda ...

Visi braucām tuvāk, 
vēlās pēcpusdienas

notikumam ...

Karogi, karogi ...
saltajā, jau ziemīgajā, auksta vāja novakarē
tie plīvot plīvoja ...

Ministru Kabineta ēka ...

Ļaužu, no tuvienes un tālienes, pilnas ielas ...

Te vienam, te otram zem rokas, arī es virzījos uz 
Vecrīgas pusi ...

Biju pārsteigts, ka pie mums vēl ir
pelmeņi ...
Cerams, ka arī ēdami ...

Sen, tik sen - nebiju pilsētas krāšņumā, un starp tik 
daudz cilvēkiem bijis ...
Protams, mani piesaistīja viss ...
Varbūt, arī tas, kam citi savu
uzmanību nevelta ...

Pasauli un pilsētu izjutu tik spilgtu, krāsainu, interesantu ...

Tikai lustra ... bet atgādināja
Ņujorkas Jaungada slaveno kristāla bumbu ...

Pētera baznīca un
Melngalvja nams ...
Valsts Prezidenta
tagadējā rezidence ...

Biju noguris, paguris, pārguris ...
Bet - prieka pilns ...
Kas tēju, karstvīnu, kafeju, kas tikai
šokolādi ...

Jānis piebrauca mašīnīti ... un visi
atkal devāmies mājup ...
Diemžēl - līdz salūta milzu burzmai,
pagaidām, aiziet nevarēju ...
Tas - citai Svētku reizei ...