Lai neviens mani neredzētu, paslepeni
biju ielavījies tehnikuma ēdnīcā,
tikai pusdienas paēst ...
Lētāk ...
Pie manis pienāca kāds ceturtā kurs čoms un teica:
   - Tev foršas tupeles kājās!
   - Tikai, žēl ... vai līdz kāzām izturēs, atbildēju.
   - Kā Tev iet, Livar?
   - Zini, laikam kopā ar pārējiem nevarēšu teķi pabeigt ...
   - Kurā nodaļā Tu mācies?
   - Trakākais, vairs neatceros ... atbildēju ...
   - Jā, tad Tu točna nebeigsi ...
   - Re, kur učene, jāpaprasa, attraucu ...
Piegāju pie zināmās skolotājas un prasīju ...
Kurā nodaļā es mācos.
   - Livar, Tu taču esi mūsu kolēģis!...
Paskatījos pulkstenī: 00:41 ...
Tad jau laikam jāpieraksta šis sapnis ...


3 komentāri:

Anonīms teica...

Sliktam sapnim ir viena lieliska īpašība- pamosties un tas ir beidzies.
Skaistam sapnim ir daudz vairāk labu īpašību- tev ir bijusi iespēja mīlēt to, kurš nemīl tevi, tu esi saticis to, kurš vairs nav satiekams, esi bijis visstiprākais, visskaistākais, visgudrākais.
Vienīgais trūkums sapņiem- tajos nekad nevar ātri paskriet...

Livars teica...

Jā, bet - tā ka man Londonā ārsts ieteica turpmāk: Steigties lēnāk ... Tad, kur gan Cilvēkam jāsteidz? ... Ja nu vienīgi - otram paust savu Mīlestību!

Anonīms teica...

Visam savs laiks.( Kur es to būtu varējusi dzirdēt..)