Šis mazais ziediņš, ko jūs redzat acu priekšā, jums var
šķist smieklīgs - pret to jūs izliekaties ļoti inteliģenti.
Tomēr tajā pasaulē ziediņš pārstāv daudz augstāku kultūru
nekā jūs šobrīd.
Šis mazais ziediņš, nolaižoties uz Zemes,
saka: Dievišķo Dzīvi es pieņemu visās tās formās.
Šis mazais ziediņš, kas jums liekas muļķīgs un nesaprātīgs, -
ir dižens Gars. 
/Beinsa Duno/

LONDONA

Es biju Mājās! 

Mana Dvēsele Dziedāja!

... kā tikka norunāts, ar Londonas Royal hospitāļa

mediķiem: Ilmārs - nākamajā dienā mani ievietoja kādā no

Rīgas slimnīcām ...

Izrādījās, ka man līdzi nav sava dvieļa, salvetes, 

tualetes papīra, ziepes, karotes ...

Pat vienvietīgajā palātā - ledus skapis rūca tā, ka naktīs aizmigt bija

neiespējami ...

Jau pirmajā dienā saņēmu aizrādījumus, ka logs visu laiku jātur vaļā,

jo mašīnu troksnis nevarot traucēt - esot jāpierod ...

Tā arī darīju - desmit dienas, pie visa centos atkal pierast ...

Kopš Londonas notikumiem ir pagājuši trīs mēneši ...

Notika tā, ka vēl divas reizes ar ātro palīdzību 

tiku nogādāts slimnīcā ... bet, 20. augustā bija

slimnīcā jāierodas  uz iepriekš ieplānotu manipulāciju ...

Tas, kas ir nepieciešams katram cilvēkam, -

ienest sevī absolūtu tīrību, skaistumu un harmoniju.

Tikai tā cilvēks var būt vesels, un tikai

tādos apstākļos Dievs var strādāt cilvēkā.

Tīrība, skaistums un harmonija,

tie ir spēki, caur kuriem Dievs izpaužas.

Kad cilvēka domas un jūtas ir tīras,

skaistas un harmoniskas, - Dieva gars

nonāk cilvēkā, lai strādātu.

Reizēm tikai uz mirkli cilvēks ieskatās

augstākā pasaulē un redz,

cik diženi un augsti ir būt saiknē ar Dievu.

/Beinsa Duno/

Labi, labi, ka man līdzās bija tuvi, mīļi un iejūtīgi

Cilvēki: 

Turies, Livar! Es zinu, Tu zini, Dievs zina, ka

ar Tevi viss būs kārtībā! Mēs visi esam ar Tevi!

Gaidām Tevi Mājās! Veseļojies! /Īsziņa/

Es esmu mājās ...

Un tomēr, gribu saukt visus tos Cilvēkus vārdā, kas 

bija ar mani, kas paši nāca, līdzās sēdēja, bēdājās, raudāja,

smējās, cepa un vārīja, grāmatas lasīja, dziedāja, 

ratiņkrēslā vizināja, pastaigāties izveda, pie sevis aicināja,

pārtiku un zāles gādāja, mazgāja un visu kopa ...

ar mašīnām turpu - šurpu vadāja ...

Paldies Tev - Ilmār un Ingrīda, Jāni, Artūr, Inta, Agri, 

Antra, Liene, Ernest, Anita, Didzi.

Viestur, Dāvi un Dāvid, Anita, Leon un Brigita, 

Izaura, Gati, Elita, Renār, Andi, Ausmas kundze, Biruta,

Liene un Liena, Edgar un Zanda, Jāni, Aivar, Guntar,

Māri, Linda un Uldi, Kaspar, Armand, Eva, Markus, Aija, Rinald.

Endžijai un Jānim, kas no Anglijas ciemos brauca un  

veselu dienu man veltīja ...

Igoram, kas mālus sūtīja ...

Visiem, visiem - kas zvanīja un īsziņas sūtīja, e-pastus

rakstīja ... pazīstamiem un pilnīgi svešiem, kas par mani Dievu lūdza, 

vai - atcerējās, labu domāja ...

Livar! Būs labi! Būs tāpat kā man, insulta vienības

cīnītājam ar 4 gadu stāžu. Pēc laika skriesim kopā! /Īsziņa/

Tik varu - Jūsu priekšā, savu mici noņemt!

Ziemassvētkos - jums kādu koncertu sarīkot gribētu ļoti!

Ak, ja kādu esmu piemirsis - neļaunojiet ...
Ziniet, es neesmu varonis ...
Brīžiem ir tā, šķiet - nepietiks spēka, nepietiks ticības ...
Nepietiks pacietības ...
Tad - atceros visu piedzīvoto, sastapto, darīto ... Un
saprotu - ir jācīnās!

Arī

Saule kādu mirkli ir tik

Karsta, ka tikai

Dievs to var paņemt rokās un turēt par

Gaismu, kamēr mēs te, uz

Zemes,

Maizi cepam.

Arī

Maize kādu mirkli ir tik

Karsta, ka to nevar paņemt

Rokās.

Un es zinu –

Maizē ir kaut kas no
Saules.  /Livars/  

visa sadaļa
L O N D O N A