Livars Jankovskis "STĀSTI VISIEM"

Visvērtīgākais …

Iespējams, biju iekārtojis vienu no interesantākajām un

bagātīgākajām auditorijām Latvijā.

Tajā katru dienu vadīju ētikas/kristīgās ētikas stundas,

skatuves kustības un izteiksmīgas runas pamatus.

Tur bija viss, lai paustu par viscēlākajām un

vērtīgākajām lietām pasaulē.

Telpa bez tradicionālajiem soliem,

galdiem un tāfeles.

Ar audio, video, internetu, satelītu,

vērtīgām gleznām un daudziem jo daudziem,

visdažādākajiem uzskates līdzekļiem,

laikmeta lieciniekiem.

Arī lielākā, apskatāmā Bībeļu kolekcija Latvijā.

/tagad tā atrodas un visiem skatāma,

manā – Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcā/.

Lieli kristīgās periodikas,

fotogrāfiju un literatūras krājumi.

Audio kasetes, kompaktdiski,

interesanti video un CD ieraksti ...

Mēs visi atradāmies noslēgtā aplī,

nodarbības parasti vadīju,

atrodoties kopējā apļa iekšpusē, 

sēžot starp klausītājiem, vai apļa ārpusē,

kājās stāvot, un pārvietojoties, 

lai katrs varētu mani dzirdēt un redzēt.

Pie mums ciemos nāca daudzu skolu un

draudžu svētdienas skolu audzēkņi no visiem

Latvijas novadiem,

ārzemju viesi, mūsu ministri un citi ierēdņi.

Kā allaž, visi pauda savu izbrīnu un

patiesu atziņu par piedzīvoto.  

Šeit arī pabija Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. 

Tā, kādas dienas novakarē,

telpā ienāca kāds ceturtā kursa audzēknis, 

arī viņam šeit notika nodarbības, 

un lūdza atļauju – nelielu brīdi te vēl pabūt.

Bija atnācis cilvēks,

un man bija laiks – ko viņam veltīt.

Puisis staigāja pa auditoriju, uzmanīgi nopētīja daudzas liets …

-        Livar, man šeit ļoti patīk. 

     Vai es tevi netraucēju, 

     es gribētu kādu mirkli te pasēdēt …

Protams, viņš mani  netraucēja. Es arī neko viņam nevaicāju.

Pēc kāda laika puisis ierunājās un vaicāja:

-        Kas te ir pats vērtīgākais?

Nē, nē, ne jau tāpēc es tev vaicāju …

vienkārši, te ir tik daudz skaistu un vērtīgu lietu …

Tu vari arī neatbildēt …

-        Nē, kāpēc, man pret tevi nav nekādu noslēpumu.

-        Kā, tu to man atklāsi? …

Es labu laiku ļāvu skatienam klejot pa telpu un

pieskarties daudzām,

ļoti vērtīgām, dažādu cilvēku dāvinātām,

manis paša vāktām un mīļām lietām …

-        Zini, ja tā drīkst sacīt, te ir tikai divas vērtīgas …

-        Nē, Livar, nesaki man to …

-        Teikšu gan, tas nav noslēpums:

Tikai Tu un Es …

pārējais viss ir mazvērtīgs…

Pēc kāda laika, atkal saņēmu uzaicinājumu,

ar savu dzeju un piedzīvoto dalīties ar Amerikas latviešiem,

pilsētās no viena Okeāna krasta līdz otram.

Un katrā, no tikšanās vietām stāstīju arī šo mazo,

bet tik būtisko notikumu:
Lietām nav vērtības …

STĀSTI VISIEM

/turpinājumi sekos/