Kuldīga, Kuldīga - mana Dzimtā pilsēta ...
Pasen nebiju to apmeklējis...
Man ir liels prieks, ka šīs pāris dienas
varēju pavadīt Ventas, Rumbas un unikālā Tilta tuvumā -
sava Krustdēla Artūra Ģimenes, Radu un kopējo
Draugu vidē ...
15.09.2013. Pie Ventas
... un jaukais suņukiņš - Odziņa ...
Kokos, Gaisā, Vējā,Cilvēku Dvēselēs - jau jūtams
Rudens tuvums ...
...
ak, jā ... vēl jauno, dāvāto, plāno un kabatā
liekamo, CANON iemēģināju ...
... sen, jau sen - nebiju tik daudz kājām staigājis ...
priecājies, bērnu draiskajos smieklu
zvaniņos klausījies...
... un, nakts tumšumā -
ārā pabijis ...
Smaržas, Krāsas, Cilvēku iepriecinošais tuvums ...
/turpinājums sekos/
4 komentāri:
Mēs mīlam to, ko domājam, ka mīlam..
.. jo mīlam tāpēc, ka pat nedomājam kāpēc.
Paldies! Tas viš tā i!
Tik labi būt dzimtajā pilsētā! Paldies, LIVAR! Mīļi sveicieni no Skotijas.
Paldies, man tāpat! Vēl būs pastaigas turpinājums!
Ierakstīt komentāru