Kādu dienu, Rinalds bija mani aizvedis baudīt -
skaisto akmensprieku ...
Senās, aizmirstās, ūdeņiem applūdušās ...
Sauriešu Akmens lauztuves ...

Sen, jau tik ļoti sen ... šeit, no Salaspils nāves nometnes ...




bijušajā Salaspils koncentrācijas nometnes teritorijā ...



Cilvēkus puskailus, nobadinātus, novārdzinātus dzina smagajā
akmens ieguvē ...
Tagad - visu aizmirsts un pamests nostūris ...










/turpinājums sekos/



Nav komentāru: