Manas atbildes Gitai Palmai

Gita – Sveiks, Livar!

Debesis ir zilas, sniegs ir balts, kāds ir apēdis pavasari, un Tev, Livar, tapusi grāmata.

Vai esi ar to apmierināts?

Livars – Ar dabā notiekošo - neeē ...

Gita – Un ar grāmatu? Vai viss kārtībā?

Livars – Ar pantiem ir tā ... tie ir gatavi, tur neko izmainīt nevar ...

kā viņi cits ar citu grāmatā satiek, satiks ...

ko ar cilvēkiem darīs ... nezinu ...

Gita – Kas bija tas nezināmais, kurš čukstēja,

ka vajag radīt, ka vajag – lai top grāmata?

Livars – Pantu tik daudz ... viņi visi gaida iesaukumu ...

savu laiku, pielietojumu, vajadzību ...

Tas ir izdevēju un naudas turētāju jautājums ... es grāmatu izdot nevaru ...

un tā jau - desmito reizi ...

Gita – Bet par spīti visam, grāmata tomēr tapusi.

Vai radīšanas periods bija ilgs? smags? satraucošs? aizraujošs?

Livars – Es neesmu ah un oh ... man vienmēr bijis viegli rakstīt ... 

vai tas kādam vajadzīgs, derīgs ... cits jautājums ... neesmu izskaistinājumu,

pārspīlējumu un jūtināšanās apjūsmotājs ...

man visa puķu un mākonīšu apadīšana, aptamborēšana, apjūsmošana

izraisa galīgi nederīgas emocijas ...

Gita – Kāda ir sajūta, kad uzradīts kārtējais jaukais gara darbs?

Livars – Pilnīgi nevajadzīga ažiotāža ap to ... 

Vienmēr atklāts jautājums - kuru tas interesē ... 

es pēc savas dabas un pieredzes esmu režisors ... zinu, 

kā top, kā var manipulēt, spēlēt uz jūtām ... bet, man to negribas darīt ...

man gribas pateikt, lai cilvēki atver acis un ausis - paši skatās, klausās, domā ...

es būtu vīlies, ja izrādītos, ka es kādam saku: paskaties pa labi, paklausies šo,

pasmaržo to ... man no tā slikti metas ...

Gita – hmmm... saki, pēc dabas režisors? interesanti...

Ienāca prātā... Ja par Tevi uzņemtu filmu, kādu aktieri Tu 

vēlētos redzēt attēlojam Tevi?

Livars – Vaišļa Jānis jau ik pa brīdim ir ko pafilmējis ...

Tādu, kas netēlo, tādu: kas raud un smejas, kad tas ir jādara, 

tādu - kas nerunā riņķī un apkārt ... 

Tam būtu jābūt skaistam cilvēkam ... jo, 

es augsti vērtēju savu uzrakstīto vārdu un cienu viņa brīvību - 

iet pie Cilvēka un uzrunāt to ...

Gita – "Pacelties Spārnos" - šādu nosaukumu esi devis savai grāmatai ...

Livars – Tāds nosaukums bija manai koncertprogrammai ar kuru no viena 

Okeāna krasta līdz otram apceļoju Ameriku ... 

skatītājiem tās tikšanās patika, man arī ...

Daudziem jau labi zināmi vārdi, teikumi, pārdomas ...

Gita – Grāmatas atrādīšanas datums ir 12. aprīlis.

Saka, šī diena esot kosmonautu diena.

Grāmatai nosaukums tāds: nedaudz lidojošs, vai tas saistās kopā?

Livars – Nejaušību nav un tām neticu, viss notiek pārsteidzošās likumsakarībās ...

tiešām - Kāds to visu Vada ... un jau labu laiku ...

Izdevuma fonā ir kāds pasens un ļoti interesants notikums ... laikam, 

to te tomēr izstāstīt nevarēšu ... Bet - ar lidošanu saistība ir ļoti liela,

sena un mīļa ... /te varētu arī kādu asaru notraust/ ...

Gita – Akk... skaisti …

par interesantiem un seniem notikumiem runājot...

Kāds ir neparastākais notikums Tavā dzīvē?

Livars – Visa dzīve ir neparastākais un interesantākais gadījums ...

Atceros … Tevi pavisam, pavisam mazu ...

tagad - Tu jau esi talantīga, jauna māksliniece ...

vai tas nav interesanti? ...

Gita – Ir, Ir, pat ļoti interesanti.

Prātā ienāca latvju tautasdziesma:

Pats Dieviņis man iedeva

Sav jājamu kumeliņu

Caur sedliem'i saule lēca

Caur iemauktiem mēnestiņš

Pavadiņas galiņā

Tur lec rīta auseklīts

Livars – Re ... un to jau jūt arī tavā un Tavu krāsu salikumā,

klājumā, kā Latgales klonā iemītu ...

Gita – Manā krāsu salikumā? Kāds nu tas ir? …

Starp citu, dienu pirms 12.aprīļa –

Tev svētki svinami!

Livars – Tavs krāsu salikums - Tava nepieciešamība dzīvot, 

nevis eksistēt, tava neizbēgamā nepieciešamība – radīt ...

Mēs jau abi esam aprīļa bērni ... vai tad to nejūt? ...

Gita – Iespējams, jūt … iespējams – ne...

Tie - kuri ik dienas pāris soļus virs zemes lidinās … noteikti jūt.

Kas Tevi iepriecina? Uzmundrina? Sajūsmina?

Livars – Iepriecina jaunie mākslinieki, jauni atklājumi, jaunas formas,

jaunas tehnoloģijas, jauni izteiksmes līdzekļi ...

iepriecina darboties griboši cilvēki ...

trakums iepriecina, radošais nemiers iepriecina ...

Gita – Ahā ... mūžam neizsīkstošās enerģijas meklējumi ...

Vai mēdz nodalīt diennakts laiku, kurā labāk rakstās, darbojās?

Es esmu diezgan liels nakts putns, enerģija uzrodas pati no sevis …

un darbojamais laiks ir klāt.

Livar, kā ar tevi? Esi dienas vai nakts putns?

Livars – Baloži naktī nelidojot ... Es laikam esmu ērglis, visas stundas labas ...

Gita – Kādas ir Tavas nākotnes ieceres?

Livars – Nepazaudēt sevi pasaulē un pasauli sevī ...

Gita – Kāda būtu ideāla dāvana Tev?

Livars – Ceļojums apkārt pasaulei ...

bet, pietiks ar pašu galveno - lai ir laba garīgā un fiziskā veselība ...

Un Tev: vēlu patīkamu sirds satraukumu - 12. aprīli gaidot - tad Tava Dzimšanas diena! 

Tie ir skaisti svētki un svētki ir jāsvin, Gita!

Gita – Paldies, Livar!

Ļoti ceru,  ka 12. Aprīlī tikšu arī uz grāmatas atklāšanu!

Livars – Paldies, gaidīšu!